Stāvokļi, kas tiek dēvēti par “traucējumiem”, vai “nespēju saņemties”, bet patiesībā ir disregulētas nervu sistēmas pazīmes

Kas ir disregulēta nervu sistēma?

Nervu sistēma (autonomā jeb veģetatīvā nervu sistēma), kas iestrēgusi stresa stāvokļos vairāk, ilgāk, biežāk nekā patiesībā būtu nepieciešams un atbilstoši situācijai.

Tas notiek, kad nervu sistēma glabā daudz neizrisinātas traumas - neatbrīvotu traumatisko stresa enerģiju, tai skaitā, apspiestas emocijas.

Kad mēs paraugāmies uz sevi un piedzīvoto no nervu sistēmas (Polivagālās teorijas) perspektīvas, tik daudz kas ir vairāk saprotams.

Trauksme

Trauksme ir simpātiskās nervu sistēmas aktivācija (“Fight/Flight”) un tā ir normāla un nepieciešama atbilde uz to, ka nervu sistēma sastopas ar draudu. Tiek mobilizēti enerģijas resursi un iedarbināta pastiprināta modrība, lai cīnītos ar draudu vai aizbēgtu no tā.

Problēma rodas, kad nervu sistēma, kas glabā neizrisinātas traumas (uzkrātu traumatisko stresa enerģiju, t.sk. emocijas), saskata draudu tur, kur tas patiesībā nemaz nebūtu drauds vai nebūtu tik liels drauds. Šī stresa enerģija nav atbrīvota, tāpēc nervu sistēma projicē pagātni uz tagadni. Pat ja notikums notika pirms 30 gadiem, nervu sistēma liek tev justies tāpat, kad kaut kas šeit un tagad atgādina par pagātnes pieredzi.

Bieži vien tas nav tikai viens notikums, bet dažādu pieredžu kopums, kas laika gaitā uzkrājis stresa enerģiju un emocijas, tāpēc nervu sistēma “domā”, ka tai jābūt konstantas trauksmes stāvoklī, lai tevi pasargātu.

Trauksme pati par sevi ir normāls, dabisks stresa stāvoklis. Taču, ja tā iedarbojas vairāk, biežāk vai ilgāk nekā nepieciešams, tā ir pazīme, ka nervu sistēma glabā uzkrātu stresa enerģiju un emocijas. Šajā brīdī ir nepieciešams ieklausīties sevī, savās vajadzībās, nevis mēģināt aizbēgt no sevis vai “salabot” sevi.

Trauksmei ir nepieciešama drošības sajūta. Somatiskie vingrinājumi, kas palīdz ienest drošības sajūtu nervu sistēmā, ir ļoti palīdzoši – kad nervu sistēma saņem drošības sajūtu, tā atbrīvo stresu.

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija ir padomju laika termins, kas ir vispārīgs un bijis ērti piešķirams jebkuriem disregulētas nervu sistēmas simptomiem, lai nevajadzētu iedziļināties dziļāk, kas tieši un kāpēc.

Modernāks nosaukums tam ir “somatoforma veģetatīva disfukcija”. Tas tādad saistās ar veģetatīvās nervu sistēmas disfukciju. Veģetatīvā nervu sistēma ir cits nosaukums autonomajai nervu sistēmai, par ko mēs runājam šī raksta un disregulētas nervu sistēmas gadījumā. Disfunkcija citiem vārdiem ir disregulētība. 

Rietumvalstīs, kad tiek piedzīvoti tie simptomi, kas ir veģetatīvās distonijas gadījumā, tiek lietotas diagnozes “trauksmes traucējumi”, “posttraumatiskā stresa sindroms”, utt.

Mans novērojums darbā ar klientiem – veģetatīvā distonija, jeb hroniska trauksme un panikas lēkmes, bieži saistās ar bērnības pieredzēm, kur hroniski iztrūcis emocionālu vajadzību apmierinājums, bijis daudz stresa un emocionālais haoss ģimenē, iespējams, atkarības vecākiem un strīdi.

Bērnam veidojas izdzīvošanas mehānismi – izpatikšana citiem, citu noskaņojumu skenēšana, perfekcionisms, kontroles tendence utt., kas turpina radīt un uzkrāt emocionālo stresu arī pieaugušo vecumā. Interesanti, ka ar veģetatīvo distoniju biežāk slimo sievietes, jo tieši viņām raksturīgs upurēt savas vajadzības citu labā.

Interesants fakts ir arī, ka ar veģetatīvo distoniju biežāk slimo sievietes. Tieši sievietēm vairāk raksturīgs ir upurēt savas vajadzības, lai parūpētos par citu vajadzībām (izpatikšana citiem). 

Strādājot ar nervu sistēmas regulēšanu un bērnības emocionāli traumatiskajām pieredzēm, ir iespējams samazināt vai pat pilnībā novērst disregulētas nervu sistēmas simptomus. Bieži zem trauksmes slēpjas aicinājums ieklausīties sevī, savās vajadzībās, sākt nospraust robežas un atgriezties pie sevis.

Depresija

Arī depresija ir normāls, dabisks stāvoklis, lai cik tas pārsteidzoši neizklausītos. Tas ir stāvoklis, ko nervu sistēma “iedarbina”, kad uzkrātā stresa enerģija un emocijas ir par daudz. Depresija vienmēr sākas ar trauksmi – ilgstoši neatrisināta trauksme var kļūt par depresiju un izdegšanu.

Depresija ir parasimpātiskās nervu sistēmas dorsālā atzarojuma stāvoklis, kas tiek aktivizēts, kad drauds ir pārāk liels un pārmācošs, un nav iespējams no tā izkļūt. Bieži tas saistās ar bērnības pieredzēm, kur nav bijis droši piedzīvot un paust emocijas, it īpaši dusmas.

Nespēja izjust un atbrīvot emocijas rada situāciju, kur nervu sistēma turpina uzkrāt stresa enerģiju, nespējot to atbrīvot. Tādā situācijā pāreja no trauksmes uz depresiju ir dabisks solis. Tāpēc ir nepieciešams mācīt nervu sistēmai lēnām sākt piedzīvot un paust emocijas, it īpaši integrēt veselīgo dusmu enerģiju, kas depresijas gadījumā parasti ir apspiesta.

Izdegšana

Izdegšana ir tas pats nervu sistēmas stāvoklis, kas depresija (parasimpātiskās NS dorsālais atzarojums). Nav tā, ka tev ir kāda vaina vai neesi gana stiprs/-a. Izdegšana ir rezultāts tam, ka ilgstoši neesam pietiekoši parūpējušies par savām vajadzībām.

Izdegšanu visbiežāk piedzīvo tie, kam raksturīgs izpatikšanas citiem paterns – citu vajadzību prioritizēšana, grūtības nospraust robežas, bailes likt citiem vilties, izteikta pienākuma apziņa. Kad šie paterni ilgstoši darbojas, izdegšana ir loģisks rezultāts.

Kad viss ir par daudz, nervu sistēma “ieslēdz” enerģijas taupīšanas stāvokli, un pietiek enerģijas tikai pašām izdzīvošanai būtiskākajām darbībām.

Disasociācija (de-realizācija, de-personalizācija, nerealitātes sajūta)

Disasociācija ir stāvoklis, kas raksturīgs, kad aktīvs ir dorsālais parasimpātiskās nervu sistēmas atzarojums (“Freeze”, “Shutdown”). Tā ir aizsardzības un izdzīvošanas mehānisms, kā nervu sistēma mūs pasargā no spēcīga stresa un emocijām.

Izpaužas kā saiknes zaudēšana ar ķermeni, sajūtām un emocijām, grūtības koncentrēties un būt šeit un tagad, sajūta, ka vēro sevi no malas kā filmā. Līdzās nāk “prāta migla”, ruminēšana, pārlieka domāšana, iestrēgšana negatīvu domu ciklos.

Kad iztrūkst drošības sajūtas ķermenī, prāts cenšas to atrast domās, kas tikai pastiprina stresa stāvokli. Sajust savu ķermeni un ienest drošības sajūtu caur somatiskiem vingrinājumiem ir efektīvākais veids, kā atgriezties šeit un tagad.

Prokrastinācija

Kad piedzīvojam prokrastināciju, mēdzam sev pārmest slinkošanu, taču prokrastinācija nav slinkums. Tā ir nervu sistēmas “Freeze” stāvokļa izpausme – pārejas stāvoklis no aktīvās trauksmes (“Fight/Flight”) uz “Shutdown” (depresija, izdegšana, nespēks).

Tas ir gaidīšanas režīms, ko nervu sistēma ieslēdz, jo kaut kas ir par daudz vai šķiet pārāk liels drauds. Tā ir nervu sistēmas mēģinājums tevi apstādināt, lai pasargātu no vēl lielāka stresa.

Prokrastinācija nav vaina tevī, bet gan signāls no ķermeņa, ka:

• Kaut kas ir par daudz (vajadzīga kvalitatīva atpūta) vai

• Kaut kas šķiet nedrošs (vajadzīgs darbs ar bailēm, kuru saknes bieži ir bērnībā).

Noslēgumā

Kad iemācamies paskatīties uz šiem stāvokļiem kā normāliem, dabiskiem nervu sistēmas centieniem mūs pasargāt, nevis kā patoloģiju vai slimību, mēs atgūstam spēku savās rokās. Tad mums ir iespēja rīkoties un strādāt ar sevi un savu nervu sistēmu – pārmaiņas ir iespējamas, un tās ir mūsu pašu rokās, nevis ārēju faktoru ziņā.

Problēma nav mūsos, ka nespējam saņemties vai domāt pozitīvāk. Ir nepieciešams maigi un pacietīgi savai nervu sistēmai parādīt, ka pagātne ir beigusies, un tagad ir citādāk – atbrīvot uzkrāto stresa enerģiju un emocijas, ieklausīties savās vajadzībās un parūpēties par sevi.

Katram var būt savs ceļš, temps un laika posms, kas nepieciešams šim iekšējās dziedināšanām procesam, jo katra cilvēka traumu vēsture un pašreizējā nervu sistēma kapacitāte ir citādāka.

It īpaši, kad šie stāvokļi ir hroniski un attiecīgie paterni veidojušies un nostiprinājušies jau kopš bērnības, tas, protams, prasa laiku un pacietību pārtrenēt nervu sistēmu.🌱

Bet labā ziņa ir tāda, ka tas IR iespējams. Pārmaiņas ir iespējamas ikvienam! Tas ir tas, ko nozīmē neiroplastiskums - smadzeņu un nervu sistēmas spēja mainīties jebkurā vecumā.🧠

🌻 Mana 5 nedēļu grupu programma “Regulē nervu sistēmu” ir lielisks ievads šais procesos, lai ne tikai labāk saprast savu nervu sistēmu, bet arī apgūtu praktiskus, ikdienā viegli pielietojamus somatiskos rīkus tās regulēšanai.

Tu apgūsi gan rīkus, kas palīdz saslēgties ar sevi, savu ķermeni un “ienest” drošības sajūtu tajā, gan arī rīkus, lai palīdzētu sev atbrīvot spriedzi, stresa enerģiju un emocijas.

Šīs programmas mērķis ir ekipēt tevi ar vērtīgām zināšanām un praktiskiem rīkiem, kas noderēs visas dzīves garumā.

Skaties arī IG Live ierakstu (10.jūnijs), kur atbildu uz jautājumiem par šiem stāvokļiem un disregulētu nervu sistēmu. Skaties video šeit.