Nespēja atslābināties: Kad nervu sistēma neļauj atpūsties

grutibas atslabinaties, grutibas atpusties

Daudzi jūtīgi un ambiciozi cilvēki atzīst: pat tad, kad beidzas darba pienākumi vai apkārtējā steiga, viņiem ir ļoti grūti patiešām atslābināties. Prāts turpina “skriet”, ķermenis ir saspringts, un atpūta šķiet gandrīz neiespējama. Šī nespēja atslābināties nav tikai “slikts ieradums” – tā bieži ir pazīme par disregulētu nervu sistēmu.

Kāpēc atslābināties ir tik grūti?

Kad mūsu nervu sistēma ir iestrēgusi izdzīvošanas režīmā, tā atpūtu uztver kā kaut ko nedrošu. Tas nav gribasspēka vai motivācijas trūkums – tā ir ķermeņa aizsargreakcija, kas bieži veidojusies jau kopš bērnības.

Iedomājies sevi apmaldījušos ziemas mežā, kad tuvojas tumsa un telefons ir izlādējies. Vai Tu spētu mierīgi apsēsties zem priedes un baudīt ziemas skaistumu? Visticamāk, nē. Tava nervu sistēma noturēs Tevi modrībā, lai Tu pēc iespējas ātrāk atrastu ceļu ārā. Līdzīgi darbojas mūsu ķermenis arī ikdienā, ja tas ilgstoši bijis stresa un spriedzes apstākļos.

Nespējas atslābināties izpausmes

  • Prāts nepārtraukti darbojas, rūpējoties, plānojot, analizējot

  • Fiziska spriedze vai nemiers ķermenī

  • Vainas sajūta, kad atļaujies atpūsties vai neko nedarīt

  • Nepieciešamība būt nepārtraukti produktīvai/-am

Biežākie iemesli, kāpēc atpūta šķiet nedroša

  • Bērnībā izjusts spiediens būt “labai” vai sasniegt – pieņemšana un mīlestība tika saņemta tikai tad, kad uzvedies labi vai izpatiki citiem

  • Bailes pievilt citus – bērnībā nebija droši paust savas vajadzības vai emocijas

  • Pieredzes, kurās atpūta nebija atļauta vai tika nosodīta – piemēram, vecāki pārmeta par “slinkošanu”

  • Hronisks stress vai izdegšana – konstanti “uzvilkts” stāvoklis kļūst par normu

Lai arī atpūta ir nepieciešama, nervu sistēma prioritizē izdzīvošanu. Ja bērnībā vai vēlāk dzīvē atpūta tika uztverta kā bīstama, ķermenis automātiski pretojas šīm sajūtām arī pieaugušā vecumā.

Ja nekad neesi iemācījies atslābināties – tā nav Tava vaina

Tava nervu sistēma vienkārši cenšas Tevi pasargāt, pat ja tas ilgtermiņā nogurdina. Šos uzvedības un sajūtu paternu nav iespējams izmainīt vienā dienā, taču, soli pa solītim, ir iespējams iemācīt ķermenim, ka atpūta var būt droša.

Kā sākt mācīties atslābināties? Mazie soļi ikdienā

Izmēģini šo 1% uzdevumu, kad jūti, ka atpūsties ir grūti:

  1. Pamani, kur ķermenī jūti saspringumu vai stresa sajūtas.

  2. Uzdod sev jautājumu: “Ja es varētu ļauties atslābināties šobrīd tikai par 1% vairāk, kā tas justos?”

  3. Pievērs uzmanību, kas mainās ķermenī. Kur ienāk kaut nedaudz vairāk atslābums? Ļauj tam notikt.

  4. Atkārto jautājumu: “Ja es varētu ļauties vēl par 1% vairāk atslābināties, kā tas justos?”

  5. Vēro izmaiņas sajūtās, pat ja tās ir pavisam nelielas.

Šī pieeja palīdz lēnām “pārmācīt” nervu sistēmu, ka atpūta var būt droša un patīkama.

Atceries: atslābināties ir prasme, ko var apgūt

Ja šī tēma Tevi uzrunā un vēlies uzzināt vairāk par nervu sistēmas regulāciju, somatiskām praksēm un ceļu uz iekšēju mieru – iegādājies tiešsaistes kursu “Iekšējais miers” vai piesakies bezmaksas konsultācijai, ja Tev piemērotāka pieeja ir individuālās sesijas.

Parūpējies par sevi – atpūta nav greznība, tā ir nepieciešamība.

Next
Next

Stāvokļi, kas tiek dēvēti par “traucējumiem”, vai “nespēju saņemties”, bet patiesībā ir disregulētas nervu sistēmas pazīmes