9 pazīmes cilvēkiem ar izpatikšanas citiem paternu
Izpatikšana citiem nav vienkārši apzināts ieradums vai slikts paradums, ko var mainīt, tikai par to runājot vai pielietojot gribasspēku.
Izpatikšana citiem ir dziļi nervu sistēmā un zemapziņā iesakņojies paterns, kas cieši saistīts ar izdzīvošanas un drošības sajūtu – tādēļ tas ir tik spēcīgs un noturīgs.
Izpatikšanas citiem paterna saknes
Šis paterns visbiežāk veidojas agrīnā bērnībā un piesaistes attiecībās, kad Tava nervu sistēma iemācījās, ka nav droši būt kontaktā ar savām vēlmēm, vajadzībām un robežām, kā arī tās paust. To darot, pastāvēja risks zaudēt saikni ar piesaistes personu (piemēram, piedzīvot atraidījumu, kritiku vai emocionālu attālināšanos).
Bērnam saiknes zaudēšana ar piesaistes personu rada milzīgu emocionālu stresu, jo izdzīvošana ir atkarīga no šīs saiknes. Tāpēc nervu sistēma izvēlas pielāgoties citu vajadzībām un atsvešināties no sevis.
Laikam ejot, īpaši pieaugušā vecumā, šim paternam ir sava cena: piepildījuma trūkums, izdegšana, trauksme, disregulēta nervu sistēma un pat autoimūnas saslimšanas. (📚Par to plaši raksta Dr. Gabor Maté grāmatā “Kad ķermenis saka nē”.)
9 pazīmes cilvēkiem ar izpatikšanu citiem paternu:
1. Grūtības nospraust robežas un pateikt “nē”
Tu bieži vien jūties neērti vai vainīga, kad nepieciešams pateikt “nē” citiem, pat ja tas kaitē tavām vajadzībām vai labsajūtai. Rezultātā vari uzņemties pārāk daudz atbildības vai pienākumu, kas noved pie izdegšanas. Šis robežu trūkums apgrūtina arī veselīgu attiecību veidošanu.
2. Izteikta un pat toksiska vainas sajūta
Mēģinājumi nospraust robežas vai pateikt “nē” beidzas ar ieslīgšanu neveselīgā vainas sajūtā un ruminēšanu sevis pārmetumos. Tu jūties vainīga, ka esi likusi citiem vilties, un baidies, ka viņi tagad novērsīsies no tevis. Tu jūties vainīga arī, kad prioritizē sevi un savas vajadzības, un tā rezultātā bieži upurē savas vajadzības citu labā.
3. Apspiesta dusmu enerģija (vai nu tai vispār nav piekļuve: “es nekad nedusmojos”, vai tās nāk laukā caur aizkaitināmību ikdienā, citreiz “uzsprāgšanu” dusmās)
Bieži vien dusmas tiek apspiestas, jo šķiet, ka tās nav “pieklājīgas” vai pieņemamas. Tas var novest pie iekšējas spriedzes uzkrāšanās, kas izpaužas kā aizkaitināmība, trauksme vai pēkšņas “uzsprāgšanas” emocijās. Šis dusmas izpaužās arī kā iekšēja rūgtuma sajūta, ka liekas dari tik daudz priekš citiem, bet liekas, ka tāpat netiec līdz galam novērtēta.
4. Bieža atvainošanās, arī, kad nav tava vaina
Tu automātiski atvainojies pat par lietām, kas nav tavā kontrolē vai atbildībā. Šī uzvedība bieži rodas no vēlmes saglabāt mieru un izvairīties no konfliktiem. Laika gaitā tā var mazināt pašapziņu un radīt sajūtu, ka esi “vienmēr vainīga”.
5. Izteiktas bailes no konfliktiem un vēlme no tiem izvairīties par katru cenu
Tamdēļ tu esi gatava piekāpties un uzņemties atbildību, arī, kad nav tava vaina. Tu esi gatava upurēt savu labsajūtu un pat veselību, lai tikai otrs nebūtu neapmierināts ar tevi un nebūtu potenciāls konflikts. Iespējamais konflikts var radīt pat paralizējošu sajūtu (“Freeze”, sastinguma stāvokli), jo nervu sistēmai konflikts saistās ar saiknes zaudēšanu, kas savukārt aktivizē agrīnos bērnības piesaistes ievainojumus (atstumtība, pamestība, atraidījums).
6.Grūtības uzticēties sev un ieklausīties savās vajadzībās, kā arī grūtības pieņemt lēmumus bez citu apstiprinājuma
Citu viedoklis bieži šķiet svarīgāks par tavu iekšējo sajūtu. Var būt grūti atpazīt un pieņemt savas vajadzības, jo esi pieradusi tās ignorēt citu labā. Tas apgrūtina arī veselīgu lēmumu pieņemšanu un pašapziņas veidošanu.
7. Izteikta modrība par apkārtējo noskaņojumiem
Tu pastāvīgi “skenē” apkārtējo cilvēku emocijas, lai varētu pielāgoties un izvairīties no konfliktiem. Šī modrība var būt nogurdinoša, radīt nemieru un pat noturēt nervu sistēmu hroniskā stresa stāvoklī. Tas bieži arī noved pie tā, ka savas vajadzības tiek atstātas otrajā plānā.
8. Grūtības saprast, ko vēlies dzīvē, un bailes tiekties pēc saviem mērķiem
Tev nav skaidrības par savām vēlmēm vai mērķiem, jo esi pieradusi pielāgoties citu vajadzībām. Pat ja zini, ko vēlies, tu vari baidīties to izteikt vai realizēt, lai neizraisītu neapmierinātību apkārtējos. Šī sajūta var kavēt personīgo un profesionālo izaugsmi, radošo nideju attīstību un piepildījumu dzīvē.
9. Sajūta, ka tava vērtība ir atkarīga no citu apmierinātības
Iekšējā vērtības sajūta ir atkarīga no tā, cik apmierināti vai pateicīgi ir cilvēki tavā dzīvē. Ja kāds ir neapmierināts, tu vari justies slikti vai nepietiekami laba, pat, ja tā nav īsti tava vaina vai tavā kontrolē. Tas rada pastāvīgu spriedzi un vēlmi izpatikt par katru cenu galu galā iztukšojot, līdz nonāc līdz izdegšanai.
Cikls, kurā iestrēgst cilvēki, kas mēģina izbeigt šo paternu
Cilvēki, kuriem šis paterns ir bijis raksturīgs gadiem, sākot to apzināties, bieži vien nonāk šādā ciklā🌀:
“Es zinu, ka man vajadzētu nospraust robežas, un mēģinu to darīt.”
Vecā, toksiskā vaina pārņem, rodas pašpārmetumi un bailes pievilt citus, zaudēt saikni.
Viņi atvainojas pat tad, ja vaina nav viņu vai ir tikai daļēji viņu atbildība.
Otrs cilvēks pierod, ka tā ir norma, un (apzināti vai neapzināti) sagaida, ka Tu vienmēr uzņemsies vainu un atbildību.
Tevī sakrājas rūgtums, jo jūties nesadzirdēta, nesvarīga, nenovērtēta.
Aktivizējas dusmas, un Tu nolem reizi par visām reizēm sākt nospraust robežas un izvēlēties sevi.
Tu nokomunicē savas vajadzības, vēlmes un robežas, bet atkal atgriežas toksiskā vaina, un cikls sākas no jauna.
+ Papildus tam visam ir arī kritizējošā balss sevī, kas nosoda gan par to, ka nespēj nospraust robežas, gan par to, ka tās nospraud un “liec citiem vilties”.
Šis cikls ne tikai rada izdegšanas sajūtu emocionālā un pat fiziskā ziņā, bet arī rada atsvešinājumu attiecībās, jo nejūties īsti pamanīta un pieņemta, kāda esi.
Es zinu - esmu tieši šo visu ciklu pieredzējusi atkal un atkal, un vēlos kaut tad, savulaik man būtu bijušās šīs zināšanas un somatiskie rīki, lai strādātu ar sevi, savu nervu sistēmu un iekšējā bērna dziedināšanu dziļākā - somatiskā veidā.🧡
Lai arī savulaik, sākot apzināties šo paternu, jau sāku strādāt ar to, viennozīmīgi lielākās un būtiskākās pārmaiņas nāca, kad sāku izstrādāt šo nervu sistēmas līmenī (somatiski).
Jo arī robežas nav tikai mentālas - tas ir pirmām kārtām somatiskas (par to sajušanu un nospraušanu atbild nervu sistēma).
✨✨✨
Ja atpazini sevi šajās pazīmēs un vēlies sākt ceļu uz lielāku brīvību, iekšējo mieru un spēju drosmīgi ļaut autentiskajai sevis versijai spīdēt, tad aicinu Tevi pievienoties programmai “Brīvība būt: atbrīvojies no izpatikšanas citiem un ļauj autentiskajai sevis versijai spīdēt”✨
Šī programma ir radīta, lai soli pa solim palīdzētu Tev mainīt izpatikšanas paternu ne tikai kognitīvā prāta līmenī, bet galvenais - nervu sistēmas līmenī, iemācīties nospraust veselīgas robežas un atgūt kontaktu ar savām vajadzībām un vēlmēm.
