5 atšķirības starp izpatikšanu un autentisku izvēli palīdzēt

Izteikti jūtīgajiem cilvēkiem, dabiski piemīt liela empātija un vēlme būt labiem pret citiem. Taču tieši šī īpašība bieži noved pie izpatikšanas paterniem ar visām no tā izrietošajām sekām.

Kā atšķirt izpatikšanu no patiesas vēlmes palīdzēt? Lūk, 5 galvenās atšķirības:

1. Izvēle

Izpatikšana citiem ir automātisks paterns, ko vada neapzinātais prāts. Tu to dari automātiski, bieži vien bez iespējas veikt apzinātu izvēli. Varbūt pat esi sev apsolījis, ka nākamreiz noteikti teiksi “nē”, bet līdzīgā situācijā atkal piekrīti. Vai arī nespēj paust savas vajadzības un robežas, jo “sastingsi” bailēs no konflikta vai atraidījuma.

Savukārt, kad palīdzība nāk no patiesas vēlmes, tā ir apzināta, autentiska izvēle. Pat, ja tas sagādā kādas neērtības, tu apzināti pieņem šo lēmumu, izvērtējot savas vēlmes, prioritātes, enerģiju, laiku, finanses un citus resursus. Šāds nesavtīgums sniedz patiesu prieku un apmierinājumu, pat ja kaut ko zaudē.

2. Motivācija

Cilvēks ar izpatikšanas paternu bieži vien palīdz baiļu no atraidījuma, vainas sajūtas vai vēlmes pēc atzinības dēļ. Bieži šīs motivācijas saknes meklējamas bērnības traumās, kad nervu sistēma iemācījās šādi rast drošību. Patiesībā izpatikšana bieži ir savtīga – tā kalpo, lai izvairītos no nepatīkamām sajūtām sevī.

Patiesas vēlmes palīdzēt pamatā ir empātija un vēlme padarīt pasauli labāku, cik nu ir katra spēkos. Šeit motivācija ir nesavtīga un balstīta rūpēs par otru, nevis bailēs vai vainas sajūtā.

3. Robežas

Cilvēkam ar izpatikšanas paternu ir ļoti grūti pateikt “nē”, pat ja jūtas pārņemts vai jau iepriekš izlēmis, ka atteiks. Šī pielāgošanās bieži notiek uz savu vajadzību un labklājības rēķina.

Autentisks palīgs izvērtē savu lēmumu, ņemot vērā savas vērtības, vajadzības un iespējas. Viņš zina, ka pateikt “nē” ir normāli un pieņemami. Ja nav pārliecības, viņš atļaujas paņemt laiku padomāt un tikai tad pieņemt lēmumu – bez spiediena vai vainas sajūtas.

4. Emocionālā pēcgarša

Izpatikšanas paterna vadīts cilvēks bieži jūtas izsmelts, sarūgtināts vai trauksmains, jo viņa paša vajadzības ir ignorētas vai apspiestas.

Kad palīdzība nāk no patiesas vēlmes, pēc palīdzības sniegšanas cilvēks izjūt piepildījumu un enerģijas pieplūdumu, jo lēmums bija saskaņā ar viņa vērtībām un resursiem.

5. Saikne ar sevi

Izpatikšanas paterna gadījumā cilvēks bieži nav kontaktā ar savām patiesajām vēlmēm, vajadzībām un robežām. Visa uzmanība tiek veltīta tam, kā jūtas otrs, un kā izvairīties no iespējamā konflikta vai vilšanās.

Autentisks palīgs ir kontaktā ar sevi – ar savām sajūtām, emocijām, vērtībām, vajadzībām un robežām. Lēmums palīdzēt nāk no šī iekšējā centra, nevis ārēja spiediena vai bailēm.

Kā atgūt savu autentiskumu?

Kā atgūt spēju būt kontaktā ar savu autentiskumu un pieņemt izvēles, balstoties tajā, nevis bailēs no nesaprašanas, nepieņemšanas vai kritikas?

1. Velti laiku sev un praksēm, kas palīdz atgūt saikni ar sevi.
Izvēlies prakses, kas palīdz būt kontaktā ar ķermeni, emocijām, vajadzībām, vērtībām un mērķiem.

2. Dziedini “iekšējo bērnu”.
Iekšējais bērns ir tava neapzinātā daļa, kas glabā bērnības bailes, vientulību, kaunu, skumjas un apspiestās dusmas, ko piedzīvoji, ja piesaistes personas nespēja pieņemt tevi ar beznosacījuma mīlestību.

Atceries:
Patiesa palīdzība sākas ar patiesumu pret sevi. Tikai esot kontaktā ar savām vajadzībām un sajūtām, mēs spējam dot citiem no pilna trauka, nevis no tukša trauka.