Trauksmaina piesaiste un izpatikšana citiem: kā tās savijas attiecību dinamikā
Cilvēkiem ar izpatikšanas citiem paternu bieži raksturīga arī trauksmaina piesaiste. Šie divi modeļi – citu vajadzību prioritizēšana (pielāgošanās citiem, atstājot novārtā savas vajadzības un robežas) un trauksmaina piesaiste – iet roku rokā.
Arī dezorganizētai piesaistei bieži vien raksturīgs izpatikšanas citiem paterns (dezorganizēta piesaiste daļēji ietver arī trauksmaino piesaisti).
Patiesībā izpatikšanas citiem paterns ir izveidojies kā atbilde uz piesaistes ievainojumiem – situācijām, kad bērna emocijas un vajadzības nav vienmēr tikušas pieņemtas. Nereti, paužot savas sajūtas, bērns ir saskāries ar noraidījumu no vecāka, kas radījis saiknes zaudēšanas sajūtu.
Agrīnie piesaistes ievainojumi lielā mērā nosaka piesaistes veidu pieaugušo vecumā un ir pamatā daudzām attiecību problēmām, trigeriem un konfliktiem.
Tipiskākās attiecību problēmas cilvēkiem ar trauksmaino piesaisti un izpatikšanas citiem paternu
#1 – Līdzatkarība
Pārmērīga atbildības uzņemšanās par otra emocijām, vajadzībām vai uzvedību, bieži upurējot savas vajadzības un robežas. Šāda dinamika veidojas bērnībā, ja bērns ir pieradis rūpēties par vecāka labsajūtu vai pielāgoties, lai saglabātu saikni un drošības sajūtu.
#2 – Bailes no konfliktiem
Izvairīšanās no jebkā, kas varētu trigerēt nesaskaņas, lai tikai saglabātu mieru – pat upurējot savas vajadzības. Šī dinamika rodas, ja bērnībā vecāka neapmierinātība tika uztverta kā drauds saiknei un drošībai.
#3 – Pastiprināta modrība par otra noskaņojumu
Pastāvīgi tiek “skenēts” otra cilvēka garastāvoklis, lai pielāgotos un izvairītos no nepatīkamām situācijām. Bērns, kurš aug ģimenē ar emocionāli nenobriedušu vai neprognozējamu vecāku, iemācās būt pastāvīgā modrībā, lai izvairītos no dusmām vai noraidījuma.
#4 – Vajadzība pēc pastāvīga apstiprinājuma no otra
Vērtības apziņa un identitāte veidojas atkarībā no otra pieņemšanas. Ja apstiprinājums netiek saņemts, rodas trauksme un sajūta, ka vienmēr jācenšas vēl vairāk, lai būtu pelnījusi mīlestību.
#5 – Bieža greizsirdība
Dziļš pamestības ievainojums rada nemitīgas bažas, ka varētu tikt pamesta, un bieži izpaužas kā greizsirdība, pat ja tam nav objektīva pamata. Tas tiek kompensēts ar vēl lielāku pielāgošanos un apstiprinājuma meklēšanu.
#6 – Grūtības saņemt no otra (komplimentus, mīlestību)
Paradokss – ilgošanās pēc mīlestības un apstiprinājuma, bet nespēja tos pilnībā pieņemt vai noticēt tiem. Dziļi iesakņojies uzskats “es neesmu gana laba” rada iekšēju bloku, kas liek nepārtraukti pierādīt savu vērtību.
#7 – Tendence uzņemties “glābēja” lomu
Uzņemoties atbildību par otra emocijām un vajadzībām, rodas sajūta, ka tikai rūpējoties par citiem, attiecības būs drošas. Šī dinamika bieži veidojas bērnībā, kad bērnam jāuzņemas atbildība par vecāka labsajūtu (“apgrieztās lomas” jeb parentifikācija).
#8 – Nespēja panest situācijas, kur otrs varētu būt vīlies
Ļoti grūti izturēt otra vilšanos vai dusmas, jo tas rada bailes no pamestības un spēcīgu vainas sajūtu. Rodas vajadzība “salabot situāciju uzreiz”, bieži uzņemoties atbildību par to, kas nav tava vaina.
#9 – Grūtības nokomunicēt to, kā patiesībā jūties
Bailes, ka patiesu sajūtu, vajadzību un robežu paušana novedīs pie atraidījuma, neļauj būt autentiskai attiecībās. Nepiepildīto vajadzību iztrūkums laika gaitā rada rūgtuma sajūtu un emocionālu attālināšanos.
Kā dziedināt trauksmaino piesaisti un izpatikšanas citiem paternu?
💚 Lai sāktu dziedināšanas ceļu, būtiski ir:
✨ Atjaunot saikni ar sevi, savām sajūtām, ķermeni un vajadzībām,
✨ Stiprināt savu beznosacījuma vērtības apziņu (Tava vērtība nav atkarīga no citu pieņemšanas vai nepieņemšanas),
✨ Mācīties sniegt sev (savam “iekšējam bērnam”) to emocionālo vajadzību apmierinājumu, kas iztrūka bērnībā un tagad neapzināti tiek sagaidīts no partnera,
✨ Mācīties autentiski paust savas sajūtas, vajadzības un robežas, atceroties:
🌿 Ja tu neparūpēsies par sevi, arī otrs nemācēs vai nespēs parūpēties par tevi tā, kā tev tas ir nepieciešams.
🌿 Tu vari parūpēties par citiem daudz labāk, kad tavs “trauks” ir piepildīts – rūpes par sevi nav savtīgas, bet priekšnosacījums veselīgām attiecībām.
