Kad Bērns Kļūst Par Vecāku: Kā Parentifikācija Ietekmē Pieaugušo Dzīvi, Pārņemtību un Prokrastināciju
Photo from Canva Pro.
Vai esi kādreiz jutusies, ka viss ir par daudz? Ka ir grūti atpazīt un apmierināt savas vajadzības, noteikt robežas vai vienkārši atļaut sev atpūsties? Daudziem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri bērnībā emocionāli “uzņēmušies” vecāka lomu, šīs sajūtas ir ikdiena.
Kas ir parentifikācija?
Parentifikācija ir process, kad bērns ģimenē sāk ieņemt vecāka lomu – bieži vien tāpēc, ka vecāki ir emocionāli nenobrieduši vai nespēj paši regulēt savas emocijas. Īpaši jūtīgi bērni ļoti ātri pielāgojas vecāku vajadzībām, cerot, ka, padarot vecāku laimīgu, arī viņi paši tiks pie savām vajadzībām.
Taču, kad bērns uzņemas atbildību par vecāka emocijām, viņam pašam nav iespējas attīstīties atbilstoši savam vecumam. Daļa personības “iestrēgst” bērnības pieredzēs, un pieaugot šie cilvēki biežāk izjūt pārņemtību un prokrastināciju. Bērnībā cenšoties regulēt gan savas, gan vecāku emocijas, tiek pārslogota nervu sistēma.
Bērna uzdevums nav būt par vecāku
Bērna uzdevums nekad nav būt atbildīgam par vecāka emocijām. Tieši otrādi – vecāka uzdevums ir pamanīt, pieņemt un palīdzēt regulēt bērna emocijas. Tas ir vienīgais veids, kā bērns iemācās pašregulāciju.
Ja vecāks šo lomu nepilda, bērns ne tikai nesaņem emocionālu atbalstu, bet kļūst par vecāka labsajūtas nodrošinātāju. Īpaši sarežģīti tas ir ģimenēs ar atkarībām, neprognozējamiem vecākiem vai biežiem konfliktiem. Bērns kļūst par “mierinātāju”, pastāvīgi ignorējot savas vajadzības.
Kā tas ietekmē pieaugušo dzīvi?
Pieaugot, šiem cilvēkiem bieži ir grūti:
Atpazīt un apmierināt savas vajadzības
Noteikt robežas
Lūgt palīdzību
Atļaut sev atpūsties
Tas viss veicina pārņemtības sajūtu un prokrastināciju. Šie cilvēki ir pieraduši vispirms rūpēties par citiem un tikai tad par sevi.
Svarīgi saprast: pārņemtība un prokrastinācija NAV vājuma vai slinkuma pazīmes – tās ir nervu sistēmas brīdinājuma signāli, ka viss ir par daudz.
Kā sev palīdzēt?
Lai sāktu mainīt šos paternus, ir būtiski mācīties emocionālo atpūtu – pamanīt, saprast un atbrīvot emocijas ne tikai prātā, bet arī ķermenī. Te palīdz dažādas somatiskās prakses, terapija un “iekšējā bērna” dziedināšana.
Tas var šķist izaicinoši, jo bērnībā emocionālā klātesamība sev netika iemācīta. Bet soli pa solim tas ir iespējams – un ar laiku nervu sistēma kļūst regulētāka, parādot vairāk enerģijas un resursu arī citām dzīves jomām.
Ja vēlies mācīties emociju regulēšanu un atbrīvošanu somatiskā veidā, kā arī piedzīvot transformējošu “iekšējā bērna” un piesaistes ievainojumu dziedināšanu, pievienojies grupu somatiskās terapijas programmai “Taurenis”!
Šīs nedēļas laikā mēs kopā:
Sapratīsim savu nervu sistēmu
Apgūsim ikdienā pielietojamus somatiskos rīkus tās regulēšanai
Dziļākā līmenī strādāsim ar “iekšējā bērna” un piesaistes ievainojumu dziedināšanu
