8 veidi, kā pārslogota nervu sistēma “saka”, ka ir par daudz un “jautā” pēc atpūtas

Jūtīga nervu sistēma daudz vieglāk var kļūt pārslogota un pārstimulēta (un līdz ar to nonākt līdz izdegšanai), tāpēc vēl jo būtiskāk un palīdzošāk jūtīgai nervu sistēmai ir regulāra, kvalitatīva atpūta un somatiskās prakses, kas palīdz piedzīvot regulētību sistēmā.

Lūk, ir signāli un pazīmes, kas liecina, ka nervu sistēma ir pārslogota un pārstimulēta. Ja šie netiek ņemti vērā, un turpinās hroniski, tad nervu sistēma nonāk līdz izdegšanai.

1) Negribas darīt pat ikdienišķas lietas, un tā vietā — vienkārši sēdēt telefonā un skrollēt

Prokrastinācija ir veids kā nervu sistēma sauc pēc atpūtas. Prokrastinācija ir raksturīga nervu sistēmas “Freeze” un “Shutdown” stāvokļiem, kurus mēs piedzīvojam, kad stresori un stimuli ir par daudz sistēmai. Un nervu sistēma pieslēdz enerģijas taupīšanas režīmu.

Ir nepieciešama atpūta, jo tā uzlādētu bateriju, kas ir gandrīz izlādējusies. Mēs nesniedzam sev kvalitatīvu atpūtu, cenšoties piespiest sevi izdarīt to, kas vēl nepieciešams. Un tad nervu sistēma atrod citus, ierastus veidus, kā gūt šķietamu atpūtu - piemēram, telefona skrollēšana.

2) Aizkaitinājums - daudz kas kaitina un rada spēcīgāku aizkaitinājuma reakciju nekā būtu atbilstoši situācijai

Aizkaitinājums jeb “Fight” (“Cīnies”) stāvokļa aktivizācija var būt nervu sistēmas mēģinājums aizsargāties no tā, kas varētu būt vēl vairāk par daudz jau tā pārslogotai, pārstimulētai sistēmai.

Tas ietver ne tikai aizkaitinājumu, kas izpaustos pret citiem, bet arī pret dažādiem stimuliem - gaisma, troksnis, apģērba materiāls - viss šķiet “par spilgtu”, “par skaļu”, “par daudz”.

3) Vēlme norobežoties no visa

Var būt līdz ar aizkaitinājumu vai sekot aiz tā. Tas ir nākamais solis, kā nervu sistēma cenšas pasargāt no vēl vairāk pārstimulācijas un pārslodzes.

Mūsu nervu sistēma ir gudrāka par mūsu racionālo prātu, tādā ziņā, ka tai ir savi mehānismi, kā palīdzēt izdzīvot un tā atradīs veidus, kā tos pielietot, pat ja ar prātu vēlamies justies, domāt, darīt citādāk.

4) Grūtības koncentrēties, prāts atkal un atkal “aizpeld” kaut kur projām

Kad nervu sistēma ir kādā no stresa stāvokļiem, ir samazināta aktivitāte prefrontālajā korteksā, kas atbild par racionālo domāšanu, kognitīvām spējām, atmiņu un koncentrēšanos.

Mēs cenšamies “piespiest” sevi koncentrēties un darīt, ko nepieciešams, bet nervu sistēmā notiekošais ir spēcīgāks. Tādējādi, kāda uzdevuma veikšana var prasīt 2x, 3x vairāk laika nekā tas prasītu regulētā, atjaunotā stāvoklī.

5) Sajūta, ka esi “nogurusi/-is, bet tai pašā laikā uzvilkta/-s”, iekšējs nemiers

Šis var būt tik apgrūtinoši, jo ir nogurums un vēlme atpūsties, bet tai pašā laikā grūtības un pat nespēja atpūsties, atslēgties. Varbūt tu mēģini iemigt vakarā, un fiziski ir liels nogurums, bet prāts šķiet nespēj “atslēgties” un viscaur ķermenī jūtams saspringums un mobilizācija.

Nervu sistēma ir pārstimulēta, bet tai pašā laikā nejūtas droši ļauties “atslēgties”, atpūsties. Nervu sistēma, kas ilgstoši bijusi hroniska stresa stāvoklī var šo piedzīvot, jo stress, būšana gatavībā, spriedze kļuvusi jau par ierasto stāvokli.

6) Miega izmaiņas - grūti aizmigt/pamosties, vai arī nemierīgs, saraustīts miegs

Grūtības aizmigt, nemierīgs, sarautīts miegs, mošanās pa nakti un grūtības iemigt liecina par vairāk simpātiskās aktivācijas (“Fight”/“Flight”) stāvokli.

Savukārt, grūtības piecelties, nogurums pat pēc 8 h miega liecina vairāk par dorsālo stāvokli (“Shutdown”). Abos gadījumos tie ir signāli, ka nervu sistēmai iztrūkst kvalitatīva atpūta.

Kad nervu sistēma ir stresa stāvoklī (jebkurā no minētajiem), ķermenis nespēj pilnībā ieiet dziļajā, atjaunošajā miegā. Tāpēc būtiski ir regulēt nervu sistēmu - sniegt tai kvalitatīvas atpūtas brīžus.

7) Mazas lietas prasa vairāk piepūli

Pat iznest mistkasti, ieiet dušā, uztaisīt ēst, utt. šķietami prasa vairāk piepūli un liekas pārņemoši.

Nervu sistēma ir pieslēgusi šo enerģijas taupīšanas stāvokli izdzīvošanai, un tā cenšas tevi apturēt no “nebūtiskiem” enerģijas patēriņiem, jo nav zināms, kad atkal būs iespējams atjaunoties un “uzlādēt bateriju”.

8) Viegli aizmirsti kaut ko - tu aizmirsti pat, ko vēlējies darīt pirms mirkļa

Šiem pasīvā stresa stāvokļiem “Freeze” un “Shutdown”, kas liecina par pārslodzi nervu sistēmā, līdzi nāk disasociācija - grūtības būt šeit un tagad, prāts “aizpeld” un līdz ar to mēs varam neatminēties pat, kāpēc iegājām konkrētajā telpā.

Turklāt, šais stāvokļos ir vēl vairāk ierobežotas kognitīvās spējas - tai skaitā, spēja koncentrēties un atcerēties.

Jūtīga nervu sistēma un kvalitatīva atpūta

Jūtīga nervu sistēma daudz vieglāk var kļūt pārslogota un pārstimulēta (un līdz ar to nonākt līdz izdegšanai), tāpēc vēl jo būtiskāk un palīdzošāk jūtīgai nervu sistēmai ir regulāra, kvalitatīva atpūta un somatiskās prakses, kas palīdz piedzīvot regulētību sistēmā.

Kas ir kvalitatīva atpūta?

Vispirms, kas tad nav kvalitatīva atpūta:

• ❌ Kvalitatīva atpūta nav telefona skrollēšana, pat ja ķermenis fiziski atpūšas. Nervu sistēma un smadzenes paliek pārstimulēti.

• ❌ Kvalitatīva atpūta nav alkohols, pat ja mirklī šķiet “atslābinoši”. Tas traucē dziļajam miegam.

• ❌ Kvalitatīva atpūta nav vēl viena seriāla sērija pirms miega. Ekrāni un stāsti uztur mobilizāciju.

Kvalitatīva atpūta ir, kad:

• 💚 mēs gūstam arī mentālo, emocionālo un sensoro atpūtu

• 💚 gan prāts, gan ķermenis pārslēdzas no darīšanas uz būšanu, no ruminēšanas par pagātni, raizēm par nākotni uz būšanu šeit un tagad

• 💚 nervu sistēma piedzīvo ventrālo jeb miera un drošības stāvokli (somatiskās prakses palīdz aktivizēt šo ventrālo vagus nerva atzarojumu)

Atpūtas veidi

• Mentālā atpūta: bez domāšanas, risināšanas, bez darāmo darbu saraksta, analizēšanas vai pat jaunu intelektuālo zināšanu apguves

• Emocionālā atpūta: emociju atbrīvošana (izjušana, izreaģēšana) nevis apspiešana

• Sensorā atpūta: klusums vai nomierinošas skaņas, samazināts apgaismojums vai pat tumsa (acu maska), laiks dabā prom no ekrāniem

Somatiskās prakses

Somatiskās prakses ir rīki, kas palīdz aktivizēt ventrālo vagus nerva atzarojumu (stimulēt vagus nervu) un līdz ar to piedzīvot šo miera un drošības stāvokli NS. Tikai tai stāvoklī NS patiesi atpūšās, atjaunojās. Tas ir stāvoklis, kur baterija var tikt atkal uzlādēta un mums atjaunojās enerģija,motivācija,dzīvesprieks,spēja koncentrēties atkal darīt lietas.

Ir būtiski pielietot šīs prakses regulāri. Tāpat kā tu paēd un padzer ūdeni ik dienas, dodies gulēt ik nakti, tā arī šādi kvalitatīvas atpūtas brīži, kad NS piedzīvo miera un drošības stāvokli, ir būtiski.

Pāris vienkāršāki piemēri somatiskā praksēm nervu sistēmas regulēšanai, miera un drošības stāvokļa piedzīvošanai: .

• “Fizioloģiskā nopūta”: ieeelpo dziļu, pilnu ieelpu caur degunu, un galā veic vēl vienu ātru ieelpojienu caur degunu. Tad veic garu, garu izelpu caur muti, tā it kā pūstu sveci. Svarīgi, ka izelpa garāka nekā abas ieelpas kopā.

• “Taureņa tappings”: sakrusto rokas virs krūškurvja (plaukstas pieskaras krūškurvim) un veic pamīšus, vieglus “piesitienus”, piepaceļot vienu plauksti, tad otru. It kā taurenītis vicinātu spārnus.

Šie un citi atrodami manos kursos, programmās.

Šobrīd atvērta pieteikšanās 5 nedēļu grupu programmai 🌻Regulē nervu sistēmu🌻- pamata zināšanas un prakses ikvienam nervu sistēma regulēšanai, stresa atbrīvošanai, trauksmes mazināšanai, emociju atbrīvošanai, kvalitatīvas atpūtas piedzīvošanai. “Agrā putniņa” cena spēkā līdz 6.oktobrim. Vairāk info šeit.

Neesi droša/-s, vai somatiskās prakses ir priekš tevis? Izmēģini pāris prakses ✨bezmaksas mini-kursā✨ “Ievads somatiskajās praksēs”. Meklē šeit.