Jūtīgiem cilvēkiem ir nepieciešamas vairāk rūpes par sevi. Paradoksālā kārtā viņi tieši bieži vien mēdz atstāt rūpes par sevi otrajā plānā, jo daudziem jūtīgiem cilvēkiem, empātiem raksturīgas nesavtīgas rūpes par citiem, izteikta pienākuma un atbildības sajūta, perfekcionisms un pat vainas sajūta, ja liek citiem vilties vai velta laiku atpūtai.

Bet būtiski ir paturēt prātā, ka rūpes par sevi nav ekstra, bet gan nepieciešamība. Tā var būt atšķirība starp regulētu un disregulētu nervu sistēmu. 

Kad darām ikdienas pienākumus, rūpējamies par citiem no regulēta nervu sistēmas stāvokļa, tad arī spējam būt produktīvāki, radošāki, labāk risināt problēmas un labāk palīdzēt citiem.

Jūtīga nervu sistēma daudz vieglāk var kļūt pārslogota un pārstimulēta (un līdz ar to nonākt līdz izdegšanai), tāpēc vēl jo būtiskāk un palīdzošāk jūtīgai nervu sistēmai ir regulāra, kvalitatīva atpūta un somatiskās prakses, kas palīdz piedzīvot regulētību sistēmā.

Jūtīgiem cilvēkiem ir spēcīgāka spoguļneironu sistēma🧠🪞, kas pastiprina empātiju un spēju sajust citu emocijas. Bērnībā tas bieži nozīmē, ka bērns ļoti uztver vecāku un apkārtējo emocijas, cenšoties pielāgot savu uzvedību, lai izvairītos no konfliktiem un saglabātu drošības sajūtu. 

Šī pielāgošanās, kas sākotnēji kalpo kā aizsargmehānisms, pieaugušā vecumā var izpausties kā pārmērīga trauksme, vainas sajūta, robežu ignorēšana un nespēja uzticēties sev. Tā var radīt emocionālu slogu, kas kavē piedzīvot iekšēju mieru un harmoniju, kā arī veicina izdegšanu un depresiju.