9 faktori, kas jūtīgam cilvēkam var radīt izdegšanu (izdegšanas iemesli)

Izdegšana ir nervu sistēmas dorsālais jeb “Shutdown” stāvoklis. Tas nozīmē, ka aktīvs ir vagus nerva dorsālais atzarojums, kas atbild par “enerģijas taupīšanu”. Šo stāvokli nervu sistēma “ieslēdz”, kad drauds ir pārāk spēcīgs, pārāk ilgstošs, pārāk pārņemošs, ka tiek uztverts kā dzīvību apdraudošs.

Šai stāvoklī mēs pieredzam enerģijas trūkumu, izteikti negatīvas domas (“es nevaru”, “nav iespējams”), disociāciju, nogurumu un vēlmi vairāk gulēt.

Taču priekšvēstneši šim stāvoklim ir ilgstoši “Fight/Flight” un “Freeze” stāvokļi, kur vairāk tiek pieredzēta trauksme, saspringums, miega traucējumi, ruminēšana, grūtības atslābināties, prokrastinācija, utt.

Lūk, 9 faktori, kas jūtīgam cilvēkam var radīt izdegšanu:

Piebilde: Daudzi no šiem faktoriem savstarpēji pārklājas un papildina viens otru. Un, lai arī šīe faktori var ietekmēt ikvienu cilvēku, tieši jūtīgie cilvēki ir vairāk riska grupā. Gam tamdēļ, ka jūtīga nervu sistēma vieglāk var tikt pārstimulēta, gan tā arī vieglāk var tikt traumatizēta un veidoties hroniski paterni kā izpatikšana citiem, perfekcionisms, atbildības uzņemšanās par citu emocijām, utt. Kad šie paterni ir hroniski, tad tie ilgtermiņā turpina disregulēt nervu sistēmu, līdz tā nonāk līdz izdegšanas stāvoklim.

1) Iztrūkst rūpes par sevi

Tas ietver gan rūpes fiziskā ziņā (regulārs miegs, pilnvērtīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, rūpes par fizisko veselību, utt.), gan emocionālā ziņā (emociju pārstrāde un atbrīvošana, darīt lietas, kas sniedz prieku un palīdz kvalitatīvi atpūsties, utt.).

Nervu sistēma aktivizē stresa stāvokli arī tad, kad iztrūkst vajadzību apmierinājums. Ja neesam kontaktā ar sevi, savu ķermeni, sajūtām un emocijām, mēs varam palaist garām šos būtiskos signālus, līdz ķermenis jau sāk “runāt skaļāk” caur dažādiem simptomiem.

2) Pārstimulācija

Jūtīga nervu sistēma, protams, nozīmē arī to, ka mūsu maņas ir jūtīgākas pret dažādiem stimuliem, kā skaļi trokšņi, spēcīgas smakas, spilgtas gaismas, cilvēku pūļi, utt. Ja netiek gūta pietiekoša un kvalitatīva atpūta, saskaroties ar šādu pārstimulāciju, tad tas arī ātrāk “izdedzinās” nervu sistēmas resursus.

3) Iztrūkst nozīme, jēgpilnums, mērķis, cerība tajā, ko dara ikdienā

Jūtīgie cilvēki tiecas pēc nozīmes tajā, ko dara. Tāpēc darbs, kurā iztrūkst jegpilnums un primārais mērķis ir vienkārši “atsēdēt darba stundas, lai nomaksātu rēķinus” var izsmelt jūtīgu cilvēku.

Un esot izaicinājumiem pilnā dzīves sezonā, būtiska ir mērķa apziņa un cerība. Tas sniedz apziņu, ka būs citādāk, un līdz ar to enerģiju.

4) Izpatikšana citiem

Tas ietver gan robežu iztrūkumu, nespēju pateikt “nē”, pielāgošanos citiem, noklusējot savu balsi, viedokli, vajadzības, kā arī pārlieku atbildības uzņemšanos par citu labsajūtu.

Šāds cilvēks pastāvīgi ir orientēts uz došanu citiem un citu prioritizēšanu un tai pašā laikā šādam cilvēkam ir grūtības ļauties saņemt un prioritizēt rūpes par sevi. Tas viss kopā ir formula izdegšanai.

5) Perfekcionisms un sevis kritizēšana

Tiekšanās uz izcilību var būt motivējošs spēks, savukārt, perfekcionisms var būt ceļš uz izdegšanu. Perfekcionisms ietver sevī to, ka cilvēka vērtības apziņa ir sasaistīta ar vajadzību pēc perfekta iznākuma un nepieciešamību izvairīties no jebkādām kļūdām vai nepilnībām. Tā rezultātā darbs tiek prioritizēts pār personīgo labbūtību un nervu sistēma ir hroniskā “Fight/Flight” stāvoklī.

Perfekcionisms iet roku rokā ar sevis kritizēšanu, kas kā iekšējs mehānisms vēl vairāk pastiprina stresa stāvokli nervu sistēmā.

6) Emociju apspiešana

Ilgstoši apspiestas emocijas, it īpaši apspiestas dusmas, disregulē nervu sistēmu un laika gaitā var novest līdz izdegšanai. Tas var ietekmēt arī fizisko veselību, jo ilgstoši apspiestas emocijas mēdz novājināt imunitāti un traucēt organisma dabiskos pašregulācijas procesus, palielinot iekaisuma un autoimūnu saslimšanu riskus.

Kad bērnībā iztrūkusi emocionālās drošības sajūta, tad automātiska emociju apspiešana, aizturēšana, izvairīšanās no tām var būt neapzināts paradums.

7) Citu emociju uzņemšana sevī

Jūtīgai nervu sistēmai ir izteiktāka spoguļneironu sistēma, kas nozīmē, ka jūtīgs cilvēks vairāk uztver un izjūt citu emocijas, daudzreiz pat neapzinoties to. Ja iztrūkst apzinātība un emocionālās robežas, tad tas ir papildus faktors, kas liek nonākt “par daudz stress un emocijas” stāvoklī.

Īpaša riska grupa ir profesiju pārstāvji, kuriem ikdienas darbā sanāk daudz just empātiju. Jūtīgi cilvēki ir ļoti talantīgi palīdzošās profesijās (ārsti, medmāsas, skolotāji, terapeiti, utt.), bet viņiem īpaši jārūpējas sevi un kvalitatīvu atpūtu.

8) Pārāk daudz dažādu atbildību un pienākumu

It īpaši, kad raksturīgi izpatikšanas citiem un perfekcionisms paterni, tad jūtīgs cilvēks mēdz uzņemties vairāk atbildību un pienākumus nekā būtu atbilstoši. Bailes nebūt gana labam, kas saistās ar potenciālu nepieņemšanu no citiem, var likt censties sevi pierādīt darot vairāk un labāk. Un, kad iztrūkst gaidītais novērtējums, tas raisa rūgtuma sajūtu, kas vēl vairāk “izdedzina”.

Turklāt jūtīgu cilvēku talants ir darīt lietas dziļāk un pamatīgāk, kas prasa vairāk laiku. Vairāk laika un enerģijas tiek veltīts, lai sagatavotos un arī, lai pārstrādātu pieredzes pēc tam. Kad ir daudz pienākumu, tas neļauj kvalitātīvi pievērsties vienai lietai, un līdz ar to var pastiprināt stresa un nepiepildījuma sajūtu.

9) Hronisks izdzīvošanas stāvoklis

Kad izpaužas šie iepriekšējie minētie faktori un paterni, kā arī nervu sistēma glabā bailes, ka “kaut kas slikts notiks, ja es apstāšos vai neizdarīšu kaut ko”, tad nervu sistēma ir pastāvīgā izdzīvošanas stāvoklī. Mūsu ķermenis nav domāts būt šais stresa stāvokļos hroniski, un tas var ietekmēt ikvienu organisma sistēmu, radot dažādus simptomus, jo visa enerģija tiek novirzīta izdzīvošanai.

Nobeigumā

Ja tu esi izteikti jūtīgs cilvēks, un atpazīsti savus paternus un paradumus šai publikācijā, tad vēlos tev teikt, ka pārmaiņas ir iespējamas! Mēs varam mainīties un arī pārtrenēt nervu sistēmu jebkurā vecumā. Tas prasa apzinātību un mērķtiecīgu darbu ar sevi, bet ir iespējams.

Tas, ar ko es iesaku sākt:

• Apzināti vēro sevi ikdienā un ieklausies sava ķermeņa signālos. Nervu sistēma bieži vien “ieslēdz” vai pastiprina stresa stāvokli, kad mēs neparūpējamies par savām vajadzībām.

• Vēro sevi un ieklausies, kas tev patiesībā vajadzīgs dažādās situācijās.

• Arī tavas emocijas ir ļoti būtiski informācijas vēstneši, par to, kas tev vajadzīgs vairāk vai mazāk, ja tajās ieklausies. Tad tu vari labāk parūpēties par sevi, piemēram, nokomunicēt savas vajadzības vai veltīt nepieciešamo laiku sev.

Kā arī somatisko prakšu/vingrinājumu pielietošana nervu sistēmas regulēšanai un emociju atbrīvošanai ir pamata rīki, lai parūpētos par sevi un savu nervu sistēmu un novērstu / tiktu galā ar izdegšanu.

Es mācu šis praktiskās zināšanas par nervu sistēmu un ikdienā viegli pielietojamas somatiskās prakses 5 nedēļu grupu programma “Regulē nervu sistēmu”. Tā sniedz būtisku pamatu savas nervu sistēmas izpratnē un regulēšanā ikvienam. Piesakies “agrā putniņa” cenai linkā bio vai mājaslapā:

www.lainekaleja.com/regule-nervu-sistemu-5-nedelu-grupu-programma