Gāslaitings. Kā tas izpaužas, ko tas nodara un kā tam pretoties?
Kas ir gāslaitings?
Gāslaitings ir manipulatīva taktika, lai panāktu kontroli, un tā raksturīga narcistiskām personām un cilvēku grupām, kuras veidojuši un vada narcistiski līderi.
Gāslaitings nozīmē, ka sistemātiski tiek noliegta otra cilvēka emocionālā realitāte, sajūtas un uztvere, liekot šim cilvēkam (gāslaitinga upurim) šaubīties par to, ko viņš/-a jūt un kā uztver notiekošo.
Gāslaitings var izkropļot cilvēka uztveri par sevi un realitātes izjūtu, radot apjukumu un šaubas: “Varbūt es esmu traka/-s?”, “Varbūt es tiešām izdomāju un tā nemaz nav?”, “Es esmu problēma.”
It īpaši izteikti jūtīgi cilvēki, empāti ir pakļauti šim riskam, jo viņi dabiski vairāk spēj “iejusties otra ādā”. Viņi vairāk izjūt citu emocijas un bieži vien vairāk prioritizē citu emocijas un vajadzības nekā savējās. Līdz ar to ir lielāks risks, ka viņi vainos sevi un uzņemsies atbildību, kur tas nav atbilstoši.
Ko gāslaitings nodara?
Gāslaitings var būt traumatizējošs, ja tas netiek atpazīts un atvairīts.
Ja gāslaitinga upuris nespēj atpazīt šo taktiku un nospraust robežas (fiziskās, mentālās, emotionālās), tad šī pieredze var atstāt traumatizējošu ietekmi un izpausties dažādos simptomos:
trauksme, panikas lēkmes, miega problēmas, izteikta modrība, depresija, disociācija, izteikta vainas sajūta bez pamatota iemesla, grūtības atslābināties, grūtības uzticēties citiem, saiknes zaudēšana ar sevi, grūtības saklausīt sevi un savu intuīciju, grūtības pieņemt lēmumus, apjukums, iestrēgšana ruminēšanā, izteikta sevis kritizēšana un ievainota savas vērtības apziņa, pastiprinātas bailes no konfliktiem un tendence pielāgoties citiem, lai saglabātu drošības sajūtu. Ja šie simptomi turpinās ilgstoši, tas var izpausties pat dažādās veselībās problēmās (hroniskas sāpes, gremošanas traucējumi, imūnsistēmas problēmas, autoimūnās saslimšanas, utt.).
Gāslaitings ir emocionālās / psiholoģiskās vardarbības forma. Tāpēc ir būtiski, ka cilvēks, kas saskaras ar gāslaitingu, lieto savu iekšējā spēka un veselīgo dusmu enerģiju, lai neļautos gāslaitinga ietekmei un nospraustu stingras robežas attiecībā pret pāridarītāju.
Kā atpazīt gāslaitingu?
Ja attiecības ar otru tu sistemātiski pieredzi šādus izteikumus brīžos, kad paud savas sajūtas, emocijas, savu patiesību, pastāv liela iespēja, ka tu saskaries ar gāslaitingu:
“Tu pārspīlē”.
“Tā nenotika”.
“Tu nepareizi neatceries.”
“Es tā neteicu.”
“Tev ir slikta atmiņa.”
“Tu uztver nepareizi.”
“Tu atkal taisi drāmu.”
“Tu atkal izdomā.”
“Tu esi pārāk jūtīga/pārāk emocionāla.”
“Ar tevi nav iespējams normāli runāt.”
“Tu pati/-s mani izprovicēji.”
“Tu vienmēr meklē problēmas.”
“Tu vienmēr meklē kašķi.”
“Visi to saprata pareizi, tikai ne tu.”
“Es tikai jokoju - tev vispār nav humora izjūtas.”
“Tu vienmēr sabojā visu.”
“Es to visu daru tavā labā, un tu vispār to nenovērtē.”
“Ja tu mani mīlētu, tu tā nedarītu.”
“Tu vienmēr visu uztver personīgi.”
“Tu atkal izdomā scenārijus savā galvā.”
“Tu esi neadekvāta/-s.”
“Tev ir paranoja.”
“Tu neesi normāla/-s.”
“Tev jāiet ārstēties.”
Kā redzams gāslaitings balstās šādos pamatprincipos:
noliegt upura realitāti - “tu nepareizi uztvēri / tā nemaz nebija”
likt upurim justies vainīgam par savām emocijām vai kaunēties par tām - “tu esi pārāk emocionāla / pārāk jūtīga”
pataisīt upuri par pāridarītāju - “tu gribi strīdēties / tu visu sarežģī” pataisīt pāridarītāju par upuri - “es tev tikai gribēju labu, bet tu man šādi”
pārrakstīt notikumu versiju un “noteikt”, kas ir patiesība: “es zinu labāk, kas notika”
panākt kontroli par upura sajūtām, emocijām, domām, līdz upuris sāk klusēt un pielāgoties
Cilvēks, kurš vairs nav saiknē ar sevi un ar savu autentisko patiesību, kurš vairs neuzticās savai uztverei, savam morālajam kompasam un intuīcijai, ir daudz vieglāk kontrolējams. Tieši tāds ir narcista vai narcistiskas cilvēku grupas mērķis - neitralizēt upuri no iekšienes, liekot upurim šaubīties par to, ko viņš redz, jūt un piedzīvo. Šāds cilvēks tad vairāk nav spējīgs iestāties pret pāridarītāju un viņa mērķiem.
Piemēri:
Gāslaitings no partnera/-es: Tu ar partneri biji ballītē, kur piedzīvoji nepatīkamu incidentu, ka partneris publiski izteica par tevi sāpīgu, aizvainojušu komentāru. Tas tikai pasniegts caur sarkastisku humoru, raisot smieklus draugu kompānijā.
Tu sastingi šai situācijā, un piedzīvoji kaunu un neizpratni par to, kā otrs cilvēks var šādi rīkoties. (Tavs ķermenis un nervu sistēma caur šiem signāliem dara tev zināmu, ka tas raisīja nedrošības stāvokli un bija robežu pārkāpums.)
Atnākot mājās tu saki partnerim: “Man bija sāpīgi, ka tu tā jokoji ballītē. Lūdzu, nedari vairs tā.” (Skaidra komunikācija, lai izteiktu robežu.)
Tavs partneris atbild ar gāslaitingu: “Beidz, ko tu tur atkal izdomā? Tas nebija nekas tāds, vai tad tu nesaproti jokus?”
Tu centies pastāvēt tomēr par savu emocionālo pieredzi un patiesību, uzsverot, ka tādi joki tevi sāpina.
Savukārt, partneris turpina ar pretuzbrukumu: “Tu vienmēr taisi drāmu. Es nevaru neko vispār pateikt un tu jau uztver personīgi. Ar tevi nav iespējams nekur aiziet un normāli pavadīt laiku.”
Rezultātā, tu sāc šaubīties, ka varbūt tiešām esi pārāk jūtīga, un nepareizi uztver notiekošo. Tu izlem, ka nākamreiz labāk klusēsi. Šādas sāpīgas situācijas turpina atkārtoties, un tev pastiprinās trauksme, jo zūd kontakts ar sevi un nav iespējams pastāvēt par sevi (uzkrājas apspiestas emocijas, kas disregulē nervu sistēmu).
Gāslaitings no cilvēku grupas, organizācijas, valdības: Šobrīd ASV notiekošais sniedz precīzu un uzskatāmu piemēru, kā gāslaitings izpaužas institucionālā līmenī - no organizācijas vai valdības puses. Tā kā autoritātu valstu vadītāji, diktatori principā vienmēr ir narcisti, tad šīs narcistiem raksturīgās manipulatīvās taktikas kļūst par valdības politiku: tiek noliegti pierādījumi, diskreditēti liecinieki, “pārrakstīta” realitāte.
Kā raksta Dž.Orvels grāmatā “1984”:
“Partija teica tev noliegt to, ko rāda tavas acis un dzird tavas ausis. Tas bija viņu pēdējā, vissvarīgākā pavēle”.
Abo brutālo ASV pilsoņu slepkavības janvārī Minesotas štatā bija vairāku aculiecinieku nofilmētas un ikvienam, kas skatījās šos aculiecinieku videos, bija skaidri redzams, ka šie cilvēki neradīja apdraudējumu Trampa aģentiem (ICE).
Vēl vairāk, bija skaidri redzams, ka abi šie cilvēki, bija laipni un iejūtīgi. Renee Good pēdējie vārdi bija: “Tas nekas, es nedusmojos uz tevi.” Savukārt, Alex Pretti pēdējie vārdi bija: “Vai tev viss ir kārtībā?”, ko viņš jautāja sievietei, ko aģenti bija notriekuši zemē.
Par spīti šiem acīm redzamajiem pierādījumiem, ASV valdības pārstāvji noliedza redzēto un uztaisīja urpuri par pāridarītāju, bet pāridarītāju par upuri.
Upuris tika apsūdzēts par mēģinājumu nogalināt pāridarītāju, un pāridarītājs tika attaisnots ar pašaizsardzību. Upura labestība tika nomelnota, piešķirot titulu: “vietējais terorists”. Savukārt, pāridarītājs tika pacelts morāli augstākā pozīcijā: “rūpējas par citu drošību, izglāba apkārtējos no nogalināšanas.”
Un tie, kuri centās norādīt uz netaisnību un pieprasīt izmeklēšanu, tika apsūdzēti vēlmē radīt haosu, kaitēt un aizstāvēt teroristus.”
Lai gan Trampa ICE aģentu darbības visprecīzākajām veidā atbilst apzīmējumam “valsts sponsorēts terorisms”, tomēr viņi skaļi un pārliecināti piešķir upuriem titulu: “vietējie teroristi”.
Šī ir viena no gāslaitinga pazīmēm institucionālā līmenī: kad vara nevis reaģē uz faktiem un pierādījumiem, bet mēģina panākt, lai sabiedrība apšauba savu redzēto, savu spriestspēju un pat savu morālo kompasu.
Šādas taktikas ir raksturīgas fašistiskām vai citādi radikālām, kontrolējošām struktūrām. Īpaši, kad vara tiek nostiprināta ar bailēm, dehumanizāciju un “ienaidnieka” tēla veidošanu. Putina Krievijā šis ir redzams jau sen.
Kad tas notiek plašā mērogā un no institūcijām, kurām sabiedrība sagaida taisnīgumu un rūpes par pilsoņu labklājību, tas var radīt milzīgu apjukumu: cilvēki sāk šaubīties par to, kas ir acīmredzams, un nogurst no pastāvīgas realitātes pārrakstīšanas. Šis apjukums salauž pretestību un palīdz nostiprināt varu un kontroli.
Kā izvairīties no gāslaitinga un kā pretoties tā ietekmei?
zini un atpazīsti gāslaitinga principus un izpausmes
prioritizē saikni ar sevi, uzticēšanos sev - kad tev ir kontakts ar sevi un savu ķermeni, tu daudz labāk spēsi saklausīt būtiskos signālus no ķermeņa, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā, kā arī ieklausīties savās emocijās. Tas samazina risku, ka tu noticēsi savu sajūtu un emociju diskreditācijai, ko narcists cenšas panākt.
meklē atbalsta personas - cilvēkus, kas tevi saprot, atbalsta un domā līdzīgi, lai palīdzētu saprast, ka “neesi traka/-s” un redzi situāciju skaidri
piefiksē faktus - pieraksti to, kas notika un kā tas tev lika justies. Ja iespējams, saglabā ziņas. Tas palīdz neiestrēgt ruminēšanā.
neiesaisties diskusijās ar narcistu, bet stingri pastāvi par savu redzējumu ar lakoniskām, noteiktām atbildēm: “Es zinu, ko redzēju un dzirdēju”, “Tas nav apspriežams jautājums”, “Manas acis nemelo”, “Es par to nediskutēšu šobrīd”
cik vien un kā iespējams nospraud robežas - pārtrauc attiecības, izvairies no tikšanās, norobežojies no narcista informācijas kanāliem
veic prakses, kas palīdz tev vairāk būt saiknē ar sevi, kā arī palīdz regulēt nervu sistēmu. Tu daudz efektīvāk spēsi pretoties narcista mainpulatīvajām taktikām, kad būsi sazemēta/-s savā autentiskajā patiesībā un jutīsi spēka sajūtu nevis trauksmi.
***
Vēlies nostiprināt iekšējā spēka un pārliecības sajūtu, būt vairāk saiknē ar sevi, lai spētu nospraust robežas, kā arī veselīgā veidā regulēt savas emocijas un savu nervu sistēmu? Pievienojies manai 5 nedēļu grupu programmai “Regulē nervu sistēmu”. “Agrā putniņa” cena pieejama līdz 15. februārim. Info šeit.
