Miegs ir viena no mūsu pamatvajadzībām. Kad nervu sistēma ir disregulēta, bieži parādās miega traucējumi. Savukārt nepietiekams vai nekvalitatīvs miegs vēl vairāk pastiprina nervu sistēmas disregulāciju, un pastiprinās tādi simptomi kā trauksme, emocionālā reaktivitāte, izteikts jūtīgums, “prāta migla”, nomāktība, depresija, izdegšana, biežāka slimošana, u.c.

Cilvēki ar jūtīgu nervu sistēmu var biežāk un izteiktāk piedzīvot miega traucējumus, un pat saskarties ar bezmiegu, jo viņu nervu sistēma vieglāk var kļūt disregulēta. Viņi ir vairāk jūtīgi attiecībā uz dažādiem faktoriem, kas var ietekmēt miega kvalitāti. Raksts apkopo plašu raksturojumu par dažādajiem faktoriem, kas var radīt miega traucējumus, un ieteikumus, ko darīt.

Izdegšana ir nervu sistēmas dorsālais jeb “Shutdown” stāvoklis. Tas nozīmē, ka aktīvs ir vagus nerva dorsālais atzarojums, kas atbild par “enerģijas taupīšanu”. Šo stāvokli nervu sistēma “ieslēdz”, kad drauds ir pārāk spēcīgs, pārāk ilgstošs, pārāk pārņemošs, ka tiek uztverts kā dzīvību apdraudošs. 

Šai stāvoklī mēs pieredzam enerģijas trūkumu, izteikti negatīvas domas (“es nevaru”, “nav iespējams”), disociāciju, nogurumu un vēlmi vairāk gulēt. 

Tieši jūtīgie cilvēki (cilvēki ar jūtīgu nervu sistēmu) ir vairāk riska grupā. Gam tamdēļ, ka jūtīga nervu sistēma vieglāk var tikt pārstimulēta, gan tā arī vieglāk var tikt traumatizēta un veidoties hroniski paterni kā izpatikšana citiem, perfekcionisms, atbildības uzņemšanās par citu emocijām, utt. Kad šie paterni ir hroniski, tad tie ilgtermiņā turpina disregulēt nervu sistēmu, līdz tā nonāk līdz izdegšanas stāvoklim. 

Gāslaitings ir manipulatīva taktika, lai panāktu kontroli, un tā raksturīga narcistiskām personām un cilvēku grupām, kuras veidojuši un vada narcistiski līderi. 

Gāslaitings nozīmē, ka sistemātiski tiek noliegta otra cilvēka emocionālā realitāte, sajūtas un uztvere, liekot šim cilvēkam (gāslaitinga upurim) šaubīties par to, ko viņš/-a jūt un kā uztver notiekošo. 

Gāslaitings var izkropļot cilvēka uztveri par sevi un realitātes izjūtu, radot apjukumu un šaubas: “Varbūt es esmu traka/-s?”, “Varbūt es tiešām izdomāju un tā nemaz nav?”, “Es esmu problēma.”

Svarīgāk par to, ka nekad nenotiek nekas slikts un potenciāli traumatizējošs (tas nav iespējams nemaz), ir ka bērnam ir šī drošā saikne ar piesaistes personu, kas palīdz pārstrādāt emocijas un stresu.

Tas attiecas arī uz saiknes pārrāvumiem vecāka attiecībās ar bērnu: svarīgāk par to, ka vecāks nekad nesadusmojas uz bērnu un nesastrīdas, ir ka pēc tam tiek atjaunota saikne - vecāks paskaidro situāciju, uzņemas atbildību un palīdz bērnam atkal justies droši emocionālajā saiknē ar viņu.

Tik daudzi no mūsu traumu paterniem, reakcijām un nervu sistēmas disregulētības simptomiem sakņojas šī iztrūkumā.

Trauma ir nevis tas sliktais notikums, kas noticis ar mums, bet gan tas, kas noticis mūsos tā rezultātā. Proti, iestrēgusī, neatbrīvotā stresa enerģija, kas veido haosu mūsu sistēmā no iekšienes. Tas rezultējas sajūtās un reakcijās, kas nav atbilstošas situācijai (lai gan esam drošībā, ķermenis reaģē tā it kā mēs nebūtu drošībā), kā arī limitējošos uzskatos par sevi (“es neesmu gana laba”, “ar mani kaut kas nav kārtībā”, utt.) un pasauli un traucējošos paternos (izpatikšana citiem, perfekcionisms, vajadzība kontrolēt, utt.).

Kas tad veido šo stresa enerģiju? Stresa hormoni kortizols un adrenalīns un nervu sistēmas aktivācija (saspringums muskuļos, paātrināta sirdsdarbība, sekla elpa, utt.). Ja stresa atbilde nav varējusi tikt pabeigta, jo nervu sistēmai iztrūka drošības sajūta, tad šī stresa enerģija paliek iestrēgusi sistēmā. Tas ir tas, kas pašos pamotos veido traumu. 

Veģetatīvā distonija ir hroniski disregulēta nervu sistēma jeb nervu sistēma, kas zaudējusi līdzsvaru un piedzīvo stresa stāvokļus vairāk un biežāk nekā būtu nepieciešams.

Veģetatīvā distonija ir padomju laika nosaukums, ko vairs īsti neatrodam mūsdienu Rietumu literatūrā. 

Tā vietā tiek lietoti nosaukumi kā “disregulēta nervu sistēma”, “trauksmes traucējumi”, utt.

Dažādu veidu trauksmes no somatiskās traumu terapijas perspektīvas (vispārīga trauksme, trauksmaina piesaiste jeb attiecību trauksme, panikas lēkmes, veselības trauksme, utt.)

Jūtīga nervu sistēma daudz vieglāk var kļūt pārslogota un pārstimulēta (un līdz ar to nonākt līdz izdegšanai), tāpēc vēl jo būtiskāk un palīdzošāk jūtīgai nervu sistēmai ir regulāra, kvalitatīva atpūta un somatiskās prakses, kas palīdz piedzīvot regulētību sistēmā.