Svarīgāk par to, ka nekad nenotiek nekas slikts un potenciāli traumatizējošs (tas nav iespējams nemaz), ir ka bērnam ir šī drošā saikne ar piesaistes personu, kas palīdz pārstrādāt emocijas un stresu.

Tas attiecas arī uz saiknes pārrāvumiem vecāka attiecībās ar bērnu: svarīgāk par to, ka vecāks nekad nesadusmojas uz bērnu un nesastrīdas, ir ka pēc tam tiek atjaunota saikne - vecāks paskaidro situāciju, uzņemas atbildību un palīdz bērnam atkal justies droši emocionālajā saiknē ar viņu.

Tik daudzi no mūsu traumu paterniem, reakcijām un nervu sistēmas disregulētības simptomiem sakņojas šī iztrūkumā.

Trauma ir nevis tas sliktais notikums, kas noticis ar mums, bet gan tas, kas noticis mūsos tā rezultātā. Proti, iestrēgusī, neatbrīvotā stresa enerģija, kas veido haosu mūsu sistēmā no iekšienes. Tas rezultējas sajūtās un reakcijās, kas nav atbilstošas situācijai (lai gan esam drošībā, ķermenis reaģē tā it kā mēs nebūtu drošībā), kā arī limitējošos uzskatos par sevi (“es neesmu gana laba”, “ar mani kaut kas nav kārtībā”, utt.) un pasauli un traucējošos paternos (izpatikšana citiem, perfekcionisms, vajadzība kontrolēt, utt.).

Kas tad veido šo stresa enerģiju? Stresa hormoni kortizols un adrenalīns un nervu sistēmas aktivācija (saspringums muskuļos, paātrināta sirdsdarbība, sekla elpa, utt.). Ja stresa atbilde nav varējusi tikt pabeigta, jo nervu sistēmai iztrūka drošības sajūta, tad šī stresa enerģija paliek iestrēgusi sistēmā. Tas ir tas, kas pašos pamotos veido traumu. 

Veģetatīvā distonija ir hroniski disregulēta nervu sistēma jeb nervu sistēma, kas zaudējusi līdzsvaru un piedzīvo stresa stāvokļus vairāk un biežāk nekā būtu nepieciešams.

Veģetatīvā distonija ir padomju laika nosaukums, ko vairs īsti neatrodam mūsdienu Rietumu literatūrā. 

Tā vietā tiek lietoti nosaukumi kā “disregulēta nervu sistēma”, “trauksmes traucējumi”, utt.

Dažādu veidu trauksmes no somatiskās traumu terapijas perspektīvas (vispārīga trauksme, trauksmaina piesaiste jeb attiecību trauksme, panikas lēkmes, veselības trauksme, utt.)

Jūtīga nervu sistēma daudz vieglāk var kļūt pārslogota un pārstimulēta (un līdz ar to nonākt līdz izdegšanai), tāpēc vēl jo būtiskāk un palīdzošāk jūtīgai nervu sistēmai ir regulāra, kvalitatīva atpūta un somatiskās prakses, kas palīdz piedzīvot regulētību sistēmā.