Kas ir veģetatīvā distonija?
Veģetatīvā distonija ir hroniski disregulēta nervu sistēma jeb nervu sistēma, kas zaudējusi līdzsvaru un piedzīvo stresa stāvokļus vairāk un biežāk nekā būtu nepieciešams.
Šie stresa stāvokļi var izpausties kā trauksme un panikas lēkmes. Un laika gaitā arī var pāriet uz depresiju un izdegšanu.
Veģetatīvā distonija ir padomju laika nosaukums, ko vairs īsti neatrodam mūsdienu Rietumu literatūrā. Tā vietā, tiek lietoti vārdi:
disregulēta nervu sistēma (dysregulated nervous system)
autonomās nervu sistēmas disbalanss (autonomic dysfunction)
trauksmes traucējumi (anxiety disorder) un panikas lēkmes (panic attacks)
kompleksie pēctraumatiskā stresa traucējumi (complex PTSD, kompleksā trauma)
Kādi ir veģetatīvās distonijas simptomi?
Veģetatīvās distonijas simptomi var būt ļoti dažādi un bieži vien izskatās kā nesaistītas veselības problēmas. Tāpēc daudzi cilvēki gadiem ilgi staigā pie dažādiem ārstiem, neiegūstot skaidru atbildi.
Sirds un asinsvadu simptomi:
sirdsklauves, aritmija
asinsspiediena svārstības (augsts vai zems)
aukstas rokas un kājas
sejas pietvīkums vai bālums
Elpošanas simptomi:
elpas trūkuma sajūta, nespēja pilnībā ieelpot
sajūta, ka "nepietiek gaiss"
Nervu sistēmas simptomi:
trauksme, nemiers, panikas lēkmes
reiboņi, nestabilitātes sajūta
galvassāpes un migrēna
miega traucējumi — grūtības aizmigt, “caurs” miegs, pamošanās nakts vidū
nogurums un enerģijas trūkums pat pēc atpūtas
Gremošanas sistēmas simptomi:
slikta dūša, gremošanas traucējumi
kairinātas zarnas sindroms
apetītes izmaiņas
Muskuļu un ķermeņa simptomi:
hronisks muskuļu saspringums, it īpaši kakla, plecu, žokļa daļā
roku vai kāju trīce
hroniskas sāpes bez skaidra medicīniska iemesla
jūtīgums pret skaņām, gaismu, smaržām
Emocionālie simptomi:
pastāvīga fona trauksmes sajūta
aizkaitināmība un asas reakcijas uz nelieliem stresa faktoriem
sajūta, ka "esi kā uz adatām"
grūtības atslābināties pat brīvajā laikā
emocionāla nejūtīguma periodi (disociācijas periodi)
Svarīgi saprast: šie simptomi nav "tikai galvā" un nav "izdomāti". Tie ir reāli fizioloģiski procesi, ko rada disregulēta nervu sistēma.
Nosaukuma “veģetatīvā distonija” etimoloģija
veģetatīvā nervu sistēma ir alternatīvs nosaukums autonomajai nervu sistēmai jeb automātiskajai nervu sistēmai, kas atbild par visiem automātiskajiem, neapzinātajiem procesiem (elpošana, sirdsdarbība, utt.)
distonija (dystonia) attiecas uz to, ka kaut kas nestrādā atbilstoši jeb ir novirzījies no normas
Tātad arī etimoloģiski šis nosaukums apzīmē to pašu, ko mūsdienu nosaukums “disregulēta nervu sistēma” jeb autonomā nervu sistēma zaudējusi līdzsvaru un strādā neatbilstoši.
Kā atpazīt veģetatīvo distoniju - 8 pazīmes
Ja atpazīsti sevi vairākos no šiem aprakstiem, iespējams, arī tev ir disregulēta nervu sistēma jeb veģetatīvā distonija:
Esi bijusi (-is) pie vairākiem ārstiem, bet analīzes un izmeklējumi nerāda neko konkrētu, vai diagnoze mainās atkarībā no ārsta.
Simptomi pastiprinās stresa periodos — pirms svarīgiem notikumiem, konfliktos, pēc intensīva darba perioda, utt.
Grūti atslābināties pat tad, kad ir laiks atpūsties — ķermenis paliek saspringts, domas nestājas.
Jūties pārslogota(-s) no ikdienas lietām, ko citi šķietami viegli panes — trokšņi, cilvēku pūļi, gaisma, pārāk daudz uzdevumu vienlaikus.
Emocionālās reakcijas ir spēcīgākas, nekā situācija it kā prasa — viegli sāc raudāt, uztraukties, dusmoties vai, gluži pretēji — nejūti neko.
Miega problēmas ir hroniskas — pat ja guli pietiekami ilgi, pamosties nogurusi (-is) vai nakts vidū ar trauksmes sajūtu un ir grūtības iemigt atkal.
Jūti, ka ķermenis "neklausa" — sirdsklauves, elpošana, gremošana, enerģijas līmenis šķiet nekontrolējami.
Simptomi parādījās vai pastiprinājās pēc emocionāli smaga dzīves perioda — attiecību beigām, tuvinieka zaudēšanas, darba maiņas, pārvākšanās vai cita liela dzīves notikuma.
Kāpēc veidojas veģetatīvā distonija jeb disregulēta nervu sistēma?
Kāpēc nervu sistēma zaudē līdzsvaru un tiek pieredzēti iepriekš minētie simptomi:
ilgstoši uzkrāta traumatiskā stresa enerģija (neizrisinātas traumas - šokas traumas un attīstības jeb bērnības traumas, ilgstoši hroniska stresa periodi)
ilgstoši uzkrāta emocionālā stresa enerģija (apspiestas emocijas, kas arī saistās ar neizrisinātām traumām un neveselīgiem emociju regulēšanas paradumiem, kas veidojušies)
bērnības emocionāli traumtizējošu pieredžu rezultātā veidojušies paterni jeb uzvedības modeļi, kas liek uzkrāties hroniskam stresam un apspiestām emocijām (izpatikšana citiem, perfekcionisms, kontrolēšana, pārlieka domāšana (overthinking), nedrošā piesaiste, nespēja atslābināties, utt.)
Šī visa uzkrāta hroniskā, traumatiskā, emocionālā stresa enerģija laika gaitā disregulē nervu sistēmu (liek nervu sistēmai zaudēt līdzsvaru), liekot tai biežāk aktivizēt stresa stāvokļus un palikt tajos ilgāk nekā būtu nepieciešams.
Tas izpaužas tad kā trauksme, panikas lēkmes, iespējams arī miega traucējumi un citi simptomi. Laika gaitā var veidoties arī neizskaidrojami fiziski simptomi sāpes un saslimšanas.
Ilgstoši piedzīvojot trauksmi, ar ko netiekam galā, mēs varam sākt piedzīvot depresijas un izdegšanas simptomus. Tas ir loģisks tālākais solis, kad šī stresa enerģija turpina uzkrāties. Nervu sistēma “ieslēdz” enerģijas taupīšanas stāvokli un mēs pieredzam enerģijas trūkumu, nespēku un nomāktību.
No manas pieredzes, strādājot ar daudziem klientiem, kas griezušies pie manis ar veģetatīvo distoniju, kopīgais visām situācijām, ko esmu secinājusi, ir kompleksā trauma.
Proti, jau agrīni veidojušies piesaistes ievainojumi jeb agrīnas attiecību traumas (nesaņemot emocionālo vajadzību apmierinājumu) un tālāk bērnībā un pusaudžu gados citas traumatizējošas pieredzes, kas ietekmējušas veselīgu emocionālo attīstību (attīstības traumas, developmental trauma).
Tā rezultātā veidojušies arī iepriekš minētie paterni kā izpatikšana citiem, perfekcionisms, pārlieka domāšana, nespēja atslābināties, grūtības nospraust robežas, vajadzība kontrolēt, bailes kļūdīties, utt.
Lai arī saknes šai nervu sistēmas disregulētībai veidojušās jau bērnībā, ne vienmēr paši simptomi kā trauksme vai panikas lēkmes ir jau sākuši izpausties bērnībā. Citreiz cilvēks var būt dzīvojis daudz maz mierīgi, bet tad kāds emocionāli intensīvāks notikums vai izteikta hroniska stresa periods trigerē to, kas jau ilgstoši bijis “snaudis” nervu sistēmā. Piemēram, tuva cilvēka nāve, attiecību problēmas vai šķiršanās, lielas pārmaiņas dzīvē, utt.
Tieši cilvēki ar jūtīgu nervu sistēmu vairāk šos simptomus var piedzīvot, jo jūtīga nervu sistēma vieglāk var kļūt traumatizēta. (Arī, un it īpaši, bērnības emocionāli traumatizējošu pieredžu rezultātā).
Kāpēc tradicionālā medicīna bieži vien neatrisina problēmu
Daudzi cilvēki ar veģetatīvo distoniju ir izgājuši garu ceļu pie ģimenes ārstiem, kardiologiem, neirologiem un citiem speciālistiem. Analīzes ir kārtībā. EKG rāda normu. Tomēr simptomi paliek.
Tas notiek tāpēc, ka konvencionālā medicīna galvenokārt strādā ar simptomiem — izraksta zāles trauksmes mazināšanai, miega uzlabošanai vai asinsspiediena stabilizēšanai. Tas var sniegt pagaidu atvieglojumu, taču neatrisina problēmas sakni — disregulētu nervu sistēmu dēļ uzkrāta stresa, emocijām un emocionālām traumām.
Tas ir tāpat kā mēģināt dzēst trauksmes "uguni" ar sedatīviem, kamēr "malka" - uzkrātā stresa enerģija un neizrisinātās traumas - turpina “kūpēt” nervu sistēmā.
Tas nenozīmē, ka ārsti kļūdās vai ka medicīniskie izmeklējumi nav nepieciešami. Tie ir svarīgi, lai izslēgtu citas veselības problēmas. Taču pēc tam, kad medicīniskie cēloņi ir izslēgti, ir svarīgi ieskatīties dziļāk - nervu sistēmā un tās regulācijā, kā arī kopumā kādas bijušas cilvēka attiecības ar sevi un savām emocijām līdz šim.
Kas ir nepieciešams, lai mazinātu veģetatīvās distonijas simptomus?
Tā kā veģetatīvā distonija nozīmē hroniski disregulētu nervu sistēmu, tad, jā, ir nepieciešama nervu sistēma regulēšana.
Tas ietver somatiskās prakses, kas palīdz atbrīvot uzkrāto stresa enerģiju, mācīties veselīgā veidā regulēt emocijas (bez to apspiešanas), kā arī veidot jaunus, veselīgākus paternus ikdienā: robežu nospraušana, ļaušanās sev kvalitatīvi atpūsties, stimulu samazināšana, savas vērtības apzināšanās (kas nav atkarīga no darbiem), mācīšanās būt kontaktā ar sevi un savu ķermeni, rūpes par sevi, utt.
Somatiskā traumu terapija sniedz precīzāku un efektīvāku risinājumu veģetatīvās distonijas gadījumā, jo problēma saistās tieši ar to, kā nervu sistēma uzkrājusi stresa enerģiju un tas ir izjaucis nervu sistēmas līdzsvaru.
Somatiskā terapija nozīmē darbs ar nervu sistēmu un līdzsvara atjaunošanu tajā.
Manos kursos un programmās atrodamās somatiskās prakses palīdz disregulētas nervu sistēmas gadījumā (tātad arī veģetatīvās distonijas gadījumā):
somatiskie vingrinājumi jeb resursošana - somatiskās prakses, kas palīdz ienest drošības sajūtu nervu sistēmā, lai varētu to izbalansēt un atbrīvot stresa enerģiju
somatiskās prakses emociju atbrīvošanai (lai atbrīvotu uzkrāto emocionālo stresa enerģiju somatiskā veidā un mācītos veselīgu emociju regulāciju, kas ietver saikni ar ķermeni)
traumu izrisināšana somatiskā veidā jeb “iekšējā bērna” dziedināšana (palīdz dziļāk strādāt ar nedrošo piesaisti un dažādajiem paterniem kā izpatikšana, perfekcionisms, utt.) - šis arī ir būtiski veģetatīvās distonijas, kompleksās traumas gadījumā.
3 somatiskās prakses veģetatīvās distonijas simptomu mazināšanai ikdienā
Lai gan dziļāks darbs ar nervu sistēmu notiek somatiskās terapijas ietvaros, ir arī praktiski soļi, ko vari sākt jau šodien, lai palīdzētu savai nervu sistēmai nedaudz atgūt līdzsvaru.
1. Ilgstoša izelpošana
Kad nervu sistēma ir stresa stāvoklī, elpošana kļūst sekla un ātra. Ilgāka izelpa nekā ieelpa aktivizē parasimpātisko nervu sistēmu - daļu, kas atbild par relaksāciju.
Kā to darīt: ieelpo 4 sekundes, izelpo lēnām 6–8 sekundes. Atkārto 5–10 reizes. Šo var darīt jebkurā brīdī - birojos, automašīnā, pirms gulētiešanas.
Tu pat vari šo vingrinājumu pārtaisīt vēl efektīvāku, koncentrējoties uz izelpas pagarināšanu. Koncentrējies pagarināt katru nākamo izelpu kaut vai tikai par pussekundi ilgāku jeb izelpot ar 1% vairāk gaisu nekā iepriekšējā izelpā. Ļauj ieelpai pašai atnākt. Bet tik un tā liec uzsvaru uz garāku izelpu un tās pagarināšanu kaut vai tikai pavisam drusciņ, salīdzinot ar iepriekšējo izelpu.
2. Ķermeņa "noenkurošana" (grounding)
Stresa stāvoklī uzmanība bieži ir vai nu pagātnē (raizes, atmiņas) vai nākotnē (bailes, scenāriji). Grounding palīdz atkārtoti savienot uzmanību ar šo brīdi un ķermeni.
Kā to darīt: sēdi vai stāvi un sajūti kāju pēdām kontaktu ar grīdu. Lēnām piespied pēdas nedaudz stingrāk pret grīdu. Sajūti pēdām stingrāku un stabilāku kontaktu ar grīdu. + lēnām lūkojoties apkārt, pamani 5 lietas, ko apzināti vari uzlūkot telpā vai vidē apkārt. Šis paņēmiens ir īpaši noderīgs panikas lēkmju sākumā.
3. Siltuma un drošības sajūtas veidošana
Nervu sistēmai ir nepieciešami drošības signāli, lai varētu atslābināties. Fizisks siltums ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā sniegt nervu sistēmai šo drošības signālu.
Kā to darīt: ietinies siltā, pūkainā segā, dzer siltu tēju, izbaudi siltu dušu vai vannu. Velti brīdim, lai apzināti uztvertu šo drošības signālu un sajustu, kā ķermenis uz to reaģē. Tas nav tikai kaut kas mazuļiem — tas ir zinātniski pamatots veids, kā aktivizēt drošības stāvokli nervu sistēmā.
Vai Tevi uzrunāja šis raksts un vēlies apgūt somatikas pamatprincipus un rīkus ikdienas pielietošanai, lai regulētu nervu sistēmu un samazināt veģetatīvās distonijas simptomus?
Uzzini vairāk par manu 5 nedēļu grupu somatiskās terapijas programmu “Regulē nervu sistēmu” šeit.
Jauns programmas raunds sāksies 1. jūnijā.
Tev varētu interesēt arī šie raksti:
Miega traucējumi un jūtīga nervu sistēma: 6 biežākie faktori (un ko darīt)
Kas ir traumatiskā stresa enerģija, un kā tā veido traumu?
8 veidu trauksmes: somatiskās traumu terapijas skatījums
Izpatikšana citiem un izdegšana: kad tavs ķermenis sāk teikt “pietiek”
Nespēja atslābināties: Kad nervu sistēma neļauj atpūsties
Personības tipi vai disregulēta nervu sistēma? Kā mūsu īpašības patiesībā veidojas
