Kas ir veģetatīvā distonija?
Veģetatīvā distonija ir hroniski disregulēta nervu sistēma jeb nervu sistēma, kas zaudējusi līdzsvaru un piedzīvo stresa stāvokļus vairāk un biežāk nekā būtu nepieciešams.
Veģetatīvā distonija ir padomju laika nosaukums, ko vairs īsti neatrodam mūsdienu Rietumu literatūrā. Tā vietā, tiek lietoti vārdi:
disregulēta nervu sistēma (dysregulated nervous system)
autonomās nervu sistēmas disbalanss (autonomic dysfunction)
trauksmes traucējumi (anxiety disorder) un panikas lēkmes (panic attacks)
kompleksie pēctraumatiskā stresa traucējumi (complex PTSD, kompleksā trauma)
Nosaukuma “veģetatīvā distonija” etimoloģija
veģetatīvā nervu sistēma ir alternatīvs nosaukums autonomajai nervu sistēmai jeb automātiskajai nervu sistēmai, kas atbild par visiem automātiskajiem, neapzinātajiem procesiem (elpošana, sirdsdarbība, utt.)
distonija (dystonia) attiecas uz to, ka kaut kas nestrādā atbilstoši jeb ir novirzījies no normas
Tātad arī etimoloģiski šis nosaukums apzīmē to pašu, ko mūsdienu nosaukums “disregulēta nervu sistēma” jeb autonomā nervu sistēma zaudējusi līdzsvaru un strādā neatbilstoši.
Kāpēc tā veidojas?
Kāpēc nervu sistēma zaudē līdzsvaru:
ilgstoši uzkrāta traumatiskā stresa enerģija (neizrisinātas traumas - šokas traumas un attīstības jeb bērnības traumas)
ilgstoši uzkrāta emocionālā stresa enerģija (apspiestas emocijas, kas arī saistās ar neizrisinātām traumām un neveselīgiem emociju regulēšanas paradumiem, kas veidojušies)
bērnības emocionāli traumtizējošu pieredžu rezultātā veidojušies paterni jeb uzvedības modeļi, kas liek uzkrāties hroniskam stresam un apspiestām emocijām (izpatikšana citiem, perfekcionisms, kontrolēšana, pārlieka domāšana (overthinking), nedrošā piesaiste, nespēja atslābināties, utt.)
Šī visa uzkrāta hroniskā, traumatiskā, emocionālā stresa enerģija laika gaitā disregulē nervu sistēmu, liekot tai biežāk aktivizēt stresa stāvokļus un palikt tajos ilgāk nekā būtu nepieciešams.
Tas izpaužas tad kā trauksme, panikas lēkmes, iespējams arī miega traucējumi un citi simptomi. Laika gaitā var veidoties arī neizskaidrojami fiziski simptomi sāpes un saslimšanas.
Ilgstoši piedzīvojot trauksmi, ar ko netiekam galā, mēs varam sākt piedzīvot depresijas un izdegšanas simptomus. Tas ir loģisks tālākais solis, kad šī stresa enerģija turpina uzkrāties. Nervu sistēma “ieslēdz” enerģijas taupīšanas stāvokli un mēs pieredzam enerģijas trūkumu, nespēku un nomāktību.
No manas pieredzes, strādājot ar daudziem klientiem, kas griezušies pie manis ar veģetatīvo distoniju, kopīgais visām situācijām, ko esmu secinājusi, ir kompleksā trauma.
Proti, jau agrīni veidojušies piesaistes ievainojumi jeb agrīnas attiecību traumas (nesaņemot emocionālo vajadzību apmierinājumu) un tālāk bērnībā un pusaudžu gados citas traumatizējošas pieredzes, kas ietekmējušas veselīgu emocionālo attīstību (attīstības traumas, developmental trauma).
Tā rezultātā veidojušies arī iepriekš minētie paterni kā izpatikšana citiem, perfekcionisms, pārlieka domāšana, nespēja atslābināties, grūtības nospraust robežas, vajadzība kontrolēt, bailes kļūdīties, utt.
Lai arī saknes šai nervu sistēmas disregulētībai veidojušās jau bērnībā, ne vienmēr paši simptomi kā trauksme vai panikas lēkmes ir jau sākuši izpausties bērnībā. Citreiz cilvēks var būt dzīvojis daudz maz mierīgi, bet tad kāds emocionāli intensīvāks notikums trigerē to, kas jau ilgstoši bijis “snaudis” nervu sistēmā. Piemēram, tuva cilvēka nāve, attiecību problēmas, lielas pārmaiņas dzīvē, utt.
Tieši cilvēki ar jūtīgu nervu sistēmu vairāk šos simptomus var piedzīvot, jo jūtīga nervu sistēma vieglāk var kļūt traumatizēta. (Arī, un it īpaši, bērnības emocionāli traumatizējošu pieredžu rezultātā).
Kas ir nepieciešams?
Tā kā veģetatīvā distonija nozīmē hroniski disregulētu nervu sistēmu, tad, jā, ir nepieciešama nervu sistēma regulēšana.
Tas ietver somatiskās prakses, kas palīdz atbrīvot uzkrāto stresa enerģiju, mācīties veselīgā veidā regulēt emocijas (bez to apspiešanas), kā arī veidot jaunus, veselīgākus paternus ikdienā: robežu nospraušana, ļaušanās sev kvalitatīvi atpūsties, stimulu samazināšana, savas vērtības apzināšanās (kas nav atkarīga no darbiem), mācīšanās būt kontaktā ar sevi un savu ķermeni, rūpes par sevi, utt.
Somatiskā traumu terapija sniedz precīzāku un efektīvāku risinājumu veģetatīvās distonijas gadījumā, jo problēma saistās tieši ar to, kā nervu sistēma uzkrājusi stresa enerģiju un tas ir izjaucis nervu sistēmas līdzsvaru.
Somatiskā terapija nozīmē darbs ar nervu sistēmu un līdzsvara atjaunošanu tajā.
Manos kursos un programmās atrodamās somatiskās prakses palīdz disregulētas nervu sistēmas gadījumā (tātad arī veģetatīvās distonijas gadījumā):
somatiskie vingrinājumi jeb resursošana - somatiskās prakses, kas palīdz ienest drošības sajūtu nervu sistēmā, lai varētu to izbalansēt un atbrīvot stresa enerģiju
somatiskās prakses emociju atbrīvošanai (lai atbrīvotu uzkrāto emocionālo stresa enerģiju somatiskā veidā un mācītos veselīgu emociju regulāciju, kas ietver saikni ar ķermeni)
traumu izrisināšana somatiskā veidā jeb “iekšējā bērna” dziedināšana (palīdz dziļāk strādāt ar nedrošo piesaisti un dažādajiem paterniem kā izpatikšana, perfekcionisms, utt.) - šis arī ir būtiski veģetatīvās distonijas, kompleksās traumas gadījumā.
Īpašais “Melnās piektdienas” piedāvājums - tiešsaistes kurss “Iekšējais miers” ar 70% atlaidi un ar bonusa materiāliem (mini-kurss “Kā tikt galā ar brīvdienu trigeriem”, vebināru ieraksti un somatiskās sesijas Zoom)! Lasi vairāk šeit.
