9 veidi, kā jūtīgie cilvēki var parūpēties par sevi labāk

Jūtīgiem cilvēkiem (cilvēki, kuriem iedzimta jūtīga nervu sistēma) ir nepieciešamas vairāk rūpes par sevi. Paradoksālā kārtā viņi tieši bieži vien mēdz atstāt rūpes par sevi otrajā plānā, jo daudziem jūtīgiem cilvēkiem, empātiem raksturīgas nesavtīgas rūpes par citiem, izteikta pienākuma un atbildības sajūta, perfekcionisms un pat vainas sajūta, ja liek citiem vilties vai velta laiku atpūtai.

Bet būtiski ir paturēt prātā, ka rūpes par sevi nav ekstra, bet gan nepieciešamība. Tā var būt atšķirība starp regulētu un disregulētu nervu sistēmu.

Kad darām ikdienas pienākumus, rūpējamies par citiem no regulēta nervu sistēmas stāvokļa, tad arī spējam būt produktīvāki, radošāki, labāk risināt problēmas un labāk palīdzēt citiem.

Lūk, 9 būtiskas lietas, ko cilvēiem ar jūtīgu nervu sistēmu paturēt prātā, lai parūpētos par sevi:

1) Regulārs miegs

It īpaši jūtīga cilvēka nervu sistēma izjutīs pozitīvo ietekmi regulāram miega režīmam (iet gulēt un celties vienā laikā +/- 30 min, arī brīvdienās). Vai arī it īpaši izjutīs, kā neregulārs miega režīms disregulē nervu sistēmu.

Kā arī miega higiēna svarīga (vakara rutīnas, temperatūra guļamistabā, tumsa un klusums, “nē” kofeīnam pēc plkst. 14, utt.).

2) Regulāras, pilnvērtīgas maltītes un pietiekošs ūdens daudzums

Aizraujoties ar darbu un pienākumiem, mēs varam atstāt novārtā būtisko vajadzību pēc regulārām maltītēm un pietiekoša uzņemtā ūdens daudzuma. Rezultāts tam var būt pastiprināta trauksmainība, vairāk aizkaitināmība un reaktivitāte, jo nervu sistēma reaģē ar stresa stāvokli uz šo vajadzību iztrūkumu.

3) Pielietot nervu sistēmu regulējošas prakses

Somatiskās prakses iesaista ķermeni nervu sistēmu regulējošā veidā. Trauksme, reaktivitāte, ruminēšana, miega traucējumi, depresija, utt. nav prāta problēma — tie ir disregulētas nervu sistēma simptomi.

Prakses, kas iesaista kustības, pieskārienus, elpošanu, skaņu veidošanu, maņu iesaisti regulējošā veidā palīdz nervu sistēmai saņemt drošības signālus un mazināt minētos simptomus.

4) Robežas

Jūtīgi cilvēki ir empāti, kas bieži vien mēdz prioritizēt citu labbūtību pār savējo. Tomēr ir būtiski paturēt prātā, ka mēs citiem varam būt labāk palīdzoši, kad esam parūpējušies par sevi.

Būtiskas ir ne tikai fiziskās robežas (pateikt “nē”), bet arī mentālās un emocionālās robežas — spēja distancēties no citu viedokļiem un emocijām, ko nevar kontrolēt, nevis uzņemt tos sevī, kas pastiprinātu disregulāciju.

5) Iejūtība pret sevi

Jūtīgiem cilvēkiem var būt izteiktāks “iekšējais kritiķis”, īpaši, ja viņi bērnībā pieredzēja kritiku un kaunināšanu no piesaistes personām.

Mūsdienu neirozinātne parāda, kā sevis kritizēšana pastiprina stresa stāvokli un disregulētības simtomus, un bremzē pārmaiņas, savukārt, iejūtība pret sevi palīdzēt regulēt nervu sistēmu un gūt efektīvākas pārmaiņas.

6) Ieturēt mērenību ar stimulantiem

Tāpat kā daudz ko citu, arī stimulantu (kofeīns, alkohols, nikotīns, utt.) ietekmi jūtīgi cilvēki mēdz izjust spēcīgāk un līdz ar to vairāk piedzīvo “kāpumus” un “kritumus” pēc tam, kā arī blakus efektus. Tāpēc ļoti būtiska ir mērenība.

No manas personīgās pieredzes, mana dzīves kvalitāte un mentālā veselība ļoti uzlabojās, kad vispār pārstāju lietot alkoholu. Kā arī nekad nelietoju nikotīnu.

7) Sniegt sev vairāk laika

Ar to domājot gan laiku sev, darot lietas, kas priecē un palīdz atpūsties, gan arī ieplānot, ka dažādas aktivitātes var prasīt vairāk laika nekā citiem.

Jūtīgiem cilvēkiem nereti vajag vairāk laika, lai mentāli un emocionāli sagatavotos kaut kam, kā arī vairāk laika, lai pēc tam “pārstrādātu” pieredzi. Tāpēc sociāli pasākumi, tikšanās, ārstu apmeklējumi un terapijas sesijas, ceļojumi, utt. var prasīt vairāk laika gan pirms, gan pēc.

Savukārt steiga un daudz jaunas informācijas vai iespaidu bez laika integrācijai var radīt pārslodzi.

8) Mazāk multitasking, un vairāk plānošanas, lai varētu koncentrēties uz vienu lietu

Koncentrēšanās uz vairākiem pienākumiem vienlaikus jūtīgai nervu sistēmai bieži ātri rada pārstimulētību un pārslodzi. Tas samazina gan darba efektivitāti, gan iekšējo mieru.

Palīdzoši ir saplānot jau iepriekš, kurš dienas posms tiks veltīts kuram pienākumam. Kā arī pēc iespējas apvienot līdzīgus pienākumus vienā dienā, vai pat sadalīt dienas pa tēmām.

9) Laiks dabā

Mēs visi esam vienoti ar dabu, un kultivējot un atgādinot sev šo saikni, pavadot laiku dabā, apzināti izbaudot to mēs gūstam vislabāko bezmaksas regulāciju savai nervu sistēmai.

Tas ietver arī saikni ar dzīvniekiem — mīļdzīvnieki mājās sniedz lielisku ko-regulāciju, kas ir dziedinoša īpaši, kad nervu sistēma glabā traumatizējošas pieredzes, kur saikne ar citiem bijusi nedroša.

Noslēgumā

Rūpes par sevi nav “luksuss” vai ekstra — tās ir nepieciešamība. Un jūtīgam cilvēkam tās bieži ir tieši tas pamats, kas palīdz atgriezties regulētākā stāvoklī, mazināt pārslodzi un dzīvot ar vairāk iekšējo mieru.

✨✨✨

Apgūsti vairāk praktiskas zināšanas par savu nervu sistēmu, kā arī vērtīgus somatiskos rīkus tās regulēšanai, pievienojoties kādai no manām programmām:

🌻 5 nedēļu grupu programma “Regulē nervu sistēmu” ikvienam

🦋 15 nedēļu grupu somatiskās terapijas programma sievietēm “Taurenis” - tā iekļauj arī transformējošu iekšējās dziedināšanas darbu ar “iekšējā bērna” un piesaistes ievainojumu dziedināšanu, bērnība spaternu izstrādi, lai piedzīvotu vairāk iekšējo mieru un piepildījumu.